Izlaiduma darba tēma ir “Tirgus izpēte un mārketinga iespēju noteikšana uzņēmumā”. Darba tēma tika izvēlēta, lai dziļāk izpētītu un iepazītu tirgus izpētes procesu, kā arī darba otrajā daļā konkrēta uzņēmuma darbību attiecīgā tirgus segmentā, un tā mārketinga iespēju noteikšanu.
Darbā tiek apskatītas tirgus izpētes metodes, nozīme, kā arī ietverta informācija par tirgus segmentēšanu un pieprasījuma noteikšanu.
Izlaiduma darbs sastāv no divām daļām – teorētiskā izklāsta par tirgus izpēti, kurš balstās uz informāciju no mācību un mārketinga literatūras, presi; un no praktiskās daļas – tirgus pētījuma un analīzes. Balstoties uz teoriju par tirgus izpēti darbā ir analizēta saldējuma tirgus situācija Latvijā, un konkrētāk firmas “MARGOTA” darbība šajā tirgū.
Tirgus izpētes process ir nozīmīgs ikvienam ražotājam vai uzņēmējam, kurš vēlas ieviest tirgū jaunu preci vai pakalpojumu, kā atbildes reakciju uz konkrētu patērētāju pieprasījumu vai konkrētu vajadzību apmierināšanu. Izpētot tirgu, ir iespēja atrast savu mērķauditoriju, kas nākotnē būs uzņēmuma klienti.
Tirgus – preču un pakalpojumu, esošo un potenciālo ražotāju, patērētāju kopums.
Pastāv divi galvenie tirgus veidi, proti, patēriņa un izmantotājtirgus. Patēriņa tirgus dalībnieki ir atsevišķi indivīdi un mājsaimniecības, kas pērk preces un pakalpojumus personīgo vajadzību apmierināšanai, bet izmantotāju tirgū ietilpst dažādas organizācijas, kas nopirktās preces galvenokārt izmanto citu preču ražošanai ar mērķi gūt peļņu.
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir novērojama strauja konkurences saasināšanās, preču sortimenta paplašināšanās, savādāka kvalitātes, cenu, reklāmas un citu mārketinga faktoru izmaiņas. Arī patērētāju vēlmes un vajadzības mainījušās līdzās pārejai uz tirgus ekonomiku.
Mārketinga funkcijās ietilpst tirgus stāvokļa un tā dinamikas analīze – preču lietotāju un piegādātāju uzvedības izpēte, konkurentu un starpnieku darbības analīze, mērķa tirgus noteikšana, tā segmentēšana. Tirgus faktoru izpēte ir izejas punkts ikviena saimnieciskā darījuma vai lēmuma pieņemšanai.
Tirdzniecība ir viena no saimnieciskajām nozarēm, kas pēdējos gados izaugusi visstraujāk. Veikalu skaits Latvijā laika posmā no 1996. – 1999. gadā pieaudzis par 51% un uz šo brīdi pārsniedz jau 14 000 veikalu. Tomēr maksātspējīgi pircēji būs tikai tad, kad būs pietiekami augsts dzīves līmenis. Pircēju sociāli ekonomisko motivāciju raksturo preces cena, ārpuscenas faktori un galējais derīgums. Tirgus izpēte ļauj atrast īsto pircēju atbilstošai precei.
Veikalos un citās tirdzniecības vietās var vērot dažādas mārketinga aktivitātes: 50% un lielākas atlaides precēm, divi par vienu cenu... Tomēr pircēji arvien retāk uzķeras uz šādiem uzņēmēju “izmestiem āķiem”, un pēc atlaižu akcijas beigām preču pārdošanas apjoms atkal samazinās. Parasti kā iemesli tirdzniecības neveiksmēm tiek minēta bēdīgā ekonomiskā situācija valstī, iedzīvotāju zemā pirktspēja, viņu bailes par nākotni un citi ārējie apstākļi. Ja pajautāsiet, ko uzņēmējs ir darījis, lai veicinātu savu preču tirdzniecību, parasti atbilde skan aptuveni tā: reklamēju produktu, dodu atlaides, bet nekas nepalīdz.
Uzņēmējdarbība nesākas ar atlaižu došanu, bet gan ar tirgus pētīšanu, klientu apzināšanu un sava uzņēmuma vārda izveidošanu par preču zīmi. Tirgus pētīšanu var sākt ar vispārīgiem un viegli pieejamiem datiem, izmantojot presē, televīzijā un internetā atrodamās ziņas par interesējošo tirgu un konkurentiem. Publiski pieejamos avotos var iegūt plašu informāciju – pat konkrētu uzņēmumu apgrozījuma rādītājus, ieskatu tirgus aktualitātēs un uzziņas par izmaiņām likumdošanā. Datus par Latvijas tirgu un uzņēmējdarbības nozarēm, iekšzemes kopprodukta pārmaiņām, valsts finansēm, iedzīvotājiem, nodarbinātību var iegūt arī no Latvijas Statistikas pārvaldes izdevumiem. Tomēr šie dati ir vispārināti, turklāt ne vienmēr patiesi, bet ar šiem datiem pietiek, lai izdarītu pirmos secinājumus. Tādēļ katram uzņēmumam ir jāatrod metode, ceļi, pa kuriem tas varēs veikt sev nepieciešamo tirgus izpēti un analīzi. Ātrāk, ērtāk, bet arī dārgāk datus un informāciju var iegūt, sadarbojoties ar reklāmas vai mediju aģentūrām. Tām ir pieejama informācija par dažādu preču un pakalpojumu reklāmas apjomiem dažādos medijos (share of expenditure) un sasniegto auditoriju (share of voice).
Tirgus izpētei ir liela nozīme uzņēmuma turpmākai attīstībā un ir viena no galvenām mārketinga funkcijām.
Tirgus izpēte – datu vākšana, apkopošana un faktu analīze, kas saistīta ar visiem mārketinga elementiem.
Tirgus kompleksā izpēte ir darbība, kas prasa ievērojamus laika, naudas un informācijas resursus un augstas kvalifikācijas mārketinga speciālistus. Tirgus izpēte ir pirmais solis, lai uzņēmuma vadība iepazītu vidi, kurā firma vēlas darboties vai jau darbojas. Reti kurš uzņēmums ir tik finansiāli spējīgs, lai vienlaicīgi varētu piedāvāt savas preces daudzos tirgos. Lai izvairītos no uzņēmuma spēku veltīgas izšķiešanas, tiek konkrēti analizēta konkrētā tirgus situācija. Analīzes mērķis ir noskaidrot, kurš no tirgiem ir visizdevīgākais konkrētam uzņēmumam un piedāvātai precei vai pakalpojumam. Savukārt tirgus izpētes mērķis ir sakārtot noteiktā secībā pēc svarīguma pakāpes no uzņēmuma viedokļa, nacionālo, reģionālo un starptautisko tirgu.
Tirgus izpēte kā mārketinga sastāvdaļa sīkāk iedalās vairākās apakšizpētēs:
1.tirgus izpēte, kura sevī ietver raksturīgāko tirgus iezīmju izpēti:
esošo un potenciālo patērētāju daudzumu, to atrašanās vietu
tirgus struktūru un sadali starp uzņēmumiem
konkurentu salīdzināšanu
pircēja rīcības analīzi
2.pārdošanas izpēte, kas ir pārdošanas datu analīze, un lai to veiktu uzņēmumam ir jāuzzina cik, kad visvairāk pārdots u.tml.
3.preces izpēte, kuras laikā tiek izpētīts preču sortiments un veidi
4.reklāmas izpēte. Parasti ar to nodarbojas lieli uzņēmumi, kuriem ir savi mārketinga speciālisti, kas nosaka tās efektivitāti.
5.cenu analīze
Tirgus izpēti parasti veic, lai apmierinātu potenciālu vai jau esošu jaunu pieprasījumu pēc kādas jaunas preces, kas radies noteiktai patērētāju grupai, vai arī ja uzņēmums vēlas apgūt jaunu tirgus segmentu, ieviešot tajā jaunus izstrādājumus. Tirgus izpēti ir iespējams vērst vairākos virzienos:
1.noskaidrot, kādas ir cilvēku vajadzības, kas būs iespējamie pircēji, kāds ir viņu vecums, pirktspēja, dzīves stils un gaume.
Lai veiksmīgāk varētu rast atbildes uz šādiem jautājumiem, ir jāierobežo potenciālo pircēju loks, lai savu mārketinga darbību būtu iespējams efektīvāk izvērst, lieki netērējot ierobežotos resursus. Ir jānosaka uzņēmuma mērķis un ražojamās jaunās preces mērķis, kam jābūt elastīgam. Ja ražotājs veiks tirgus segmentāciju pēc noteiktiem faktoriem, tad veiktie mārketinga pasākumi preču virzībā līdz to galējiem patērētājiem būs pilnīgāki un ātrāk sasniegs uzņēmuma izvirzītos darbības mērķus.
2.vai uzņēmumam ir konkurenti savā tirgus segmentā, to analīze.
Pēc iespējas pilnīgāk jācenšas apzināt savu konkurentu darbība, būt labākam dažādās iespējamā jomās. Konkurentu izpēte ļauj izvēlēties stratēģiju pret esošiem un potenciāli plānojamiem konkurentiem, kas atkarīga no uzņēmuma lieluma, mērķa un no tirgus daļas.
3.jāievāc informācija par tirgu kopumā (makrovides izpēte).
Tirgus izpēte ir ļoti dārgs process. Izplūdusi un nepareiza problēmas apzināšanās veidos lielus un nevajadzīgus izdevumus uzņēmumam. Un kā zināms, tad katram uzņēmumam ir ierobežots budžets, kas tiek apstiprināts atbilstoši ražotāja pozīcijai attiecībā uz preces virzību, cenām, kvalitātei un citiem rādītājiem. Labi noteikta problēma – tas jau ir pusceļš līdz tās atrisinājumam. Piemēram, ja ražotājs apzinās, ka galvenā problēma ir nepietiekam preču realizācijas apjoms un netiek piesaistīts pietiekami daudz potenciālo klientu, tad no tā izriet divas apakšproblēmas:
1.kā patērētāji izvēlas preces
2.kā vairāk varētu piesaistīt pircējus, lai tie izvēlētos tieši šo preci.…
