SECINĀJUMI
1. Tūrisma attīstība pasaulē ir vērtējama divējādi. No vienas puses, tūrisma attīstības ietekme ir pozitīva. Tā var veicināt kultūr – vēsturisko pieminekļu un tradīciju saglabāšanu, iedzīvotāju pašapziņas celšanos, tā var aizstāt citas stagnējošas tautsaimniecības nozares vai veicināt to „atdzīvošanu”. No otras puses, tūrisma attīstība var veicināt vides piesārņojumu, sociālās problēmas, inflācijas palielināšanos u.c..
2. Tūrisms ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras ietekmē tūrisma attīstību. Tūrisms ir cilvēka darbība, kas rodas daļēji patērētāja ekonomisko apstākļu dēļ – iespējai ceļot. Tūrisms ietekmē ekonomiku tā norises vietās (valstīs, reģionos, kontinentos).
3. Reklāmas būtības interpretējumā tiek izmantotas dažādas pieejas, proti, komunikāciju pieeja, funkcionālā pieeja, materiālā pieeja, nozaru pieeja un kultūrloģiskā pieeja.
4. Praktiski reklāma veic sociālu un psiholoģisku iedarbību uz sabiedrību, veidojot jaunas vajadzības. Tā dod cilvēkiem un organizācijām jaunas zināšanas, jaunu pieredzi, bagātina viņu dzīvi. Reklāma palīdz izvēlēties produktu, dzīves veidu, stiprina pircējā apmierinātības sajūtu par pirkumu, iesaka pircējam, kā pareizāk izmantot viņa rīcībā esošo naudu.
5. Reklāma uztur un saasina konkurenci, tādējādi ļaujot patērētājiem paplašināt to izvēles iespējas. Reklāma arī veicina noieta tirgu paplašināšanos, stimulē līdzekļu apgrozījuma pieaugumu. Tādā veidā tā paaugstina kopējo nacionālo ekonomiku funkcionēšanas efektivitāti un starptautisko ekonomiku kopumā.
6. Izaugsme tūrisma sektorā ir cieši saistīta ar ekonomisko aktivitāti citās Latvijas ekonomikas nozarēs. Tūrisma nozares izaugsme dod pozitīvu impulsu šo nozaru attīstībai - viesnīcu un restorānu, tirdzniecības, transporta, būvniecības, medniecības un citām nozarēm. Savukārt, citu nozaru attīstība sekmē un palielina tūrisma nozares attīstības potenciālu, piemēram, nodrošinot tūrismam nepieciešamo viesnīcu tīkla un transporta infrastruktūru.
7. Ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports laika posmā no 2004. – 2008. gadam ir pieaudzis no 141, 9 – 403 milj. latu, 2009. gada pirmajā pusgadā šis skaitlis sasniedza 163, 5 milj. Ls, kas tiešā veidā apliecina neaizstājamo tūrisma nozīmi Latvijas ekonomikai.
8. Tūrisma reklāmas attīstībā var minēt gan pozitīvas, gan negatīvas tendences. Pie pozitīvajām tendencēm var minēt tūrisma reklāmu finansējuma pieaugumu; sākot ar 2007. gadu veiktās ārvalstu aptaujas ar mērķi labāk izprast augsti prioritāto un prioritāro valstu tūristu uzskatu par Latvijas produktiem, to ceļojumu motīvus, izvēles ietekmes faktorus utt.; sākot ar 2009. gadu Latvijas vēstnieku ārvalstīs piedalīšanās tūrisma reklāmu aktivitātēs; Latvijas iestāšanās ES. Tomēr reklāmas attīstībā var minēt arī negatīvas tendences – neizteikts valsts pozicionējums un iedzīvotāju attieksmes pret tūristiem pasliktināšanās, kā arī 2009. gadā ārvalstu tūrisma biroju slēgšana finansējuma trūkuma dēļ.
9. Laika posmā no 2004. – 2009. gadam tika realizētas 3 vērā ņemamas reklāmas kampaņas ārvalstu iedzīvotājiem – 2005. gadā reklāmas kampaņa „Latvia – the land that sings!”, 2007. gadā reklāmas kampaņa „You won’t believe it until you see it!” un 2009. gada beigās realizētā jaunā Live Rīga zīmola ziemas kampaņa „Easy to go, hard to leave!”, kā arī projekts iekšējā tūrisma attīstībai „Redzi, Latvija runā!”.
10. Reklāmas efektivitātes mērījumi 2005. gada un 2007. gada reklāmas kampaņām netika veikti. 2005. gada un 2007. gada ārvalstu pētījumi rezultāti parāda, ka tūrisma reklāma televīzijā ietekmēja vidēji 1 % – 6 % tūristu doties uz Latviju.
11. Rīgas tūrisma attīstības birojs ir norādījis, ka pēc Live Rīga ziemas kampaņas „Easy to go, hard to leave!”, par 48 % palielinājies pieprasījums pēc vīzām Latvijas vēstniecībā Krievijā, noteiktu valstu mājas lapas www.liveriga.com apmeklētāju pieaugums dienās, kad kampaņa tika uzsākta konkrētā valstī, Revel Hotel viesnīcu noslogojuma palielināšanās līdz pat 80 % - 90 %, lidostā apkalpoto pasažieru skaita pieaugums no reklāmas mērķtirgiem – Somijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Borvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, AS Tallink apkalpoto pasažieru skaita pieaugums no Zviedrijas par 27, 9 %, kā arī Hansa Buss apkalpoto cilvēku pieaugums par 20 % salīdzinājumā ar 2008. gada decembri.
12. Visvairāk Latvijas iedzīvotājiem no visām reklāmas kampaņām patika 2007. gada reklāmas kampaņa „You won’t believe it until you see it!”, uz ko norāda, gan reklāmas rullīšu vidējais novērtējums, gan arī dotās reklāmas kampaņas izvēle vairākās izvirzītās kategorijās, kā piemēram, visinformējošākā, visveiksmīgākā un uz rīcību vispamudinošākā reklāmas kampaņa.
13. Ekspertu vidū lielāku atsaucību ieguva reklāmas kampaņa „You won’t believe it until you see it!”, par kuru pārsvarā tika paziņotas pozitīvas atsauksmes, īpaši uzsverot to, ka tika meklētas tieši Latvijas unikālas lietas, savukārt Live Rīga ziemas kampaņa „Easy to go, hard to leave!” ekspertu vidū tika vērtēta vairāk negatīvi, minot gan to, ka kampaņai nav ne stratēģijas, ne idejas, gan arī tās vizuālo izpildījumu un radošamu, kā pozitīvais tika minēts vienīgi tas, ka beidzot Rīgas pašvaldība ir uzsākusi ko darīt ekonomikas sildīšanai, kā arī protams tas, ka reklāmas piesaista uzmanību un polarizē, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību.
14. Hipotēze darba gaitā ir tikusi apstiprināta, uz ko norāda Latvijas iedzīvotāju vispozitīvākā attieksme pret reklāmas kampaņu ar atšķirīgo un unikālo Latvijas pozicionējumu.
PRIEKŠLIKUMI
1. Latvijas valdībai, ņemot vērā tūrisma pieaugošo nozīmi Latvijas ekonomikai, ir nepieciešams piešķirt lielāku finansējumu tūrisma attīstībai un tūrisma mārketinga aktivitātēm.
2. TAVA, Latvijas institūtam, RTAB, AS „AirBaltic” u.c. ar tūrismu saistītām organizācijām ir nepieciešams vienoties par vienu kopīgu reklāmas stratēģiju un mērķi, lai dažādu institūciju veidotie reklāmas ziņojumi savā starpā nebūtu pretrunā un lai tūrists neapjuktu dažādajos Latvijas un Rīgas pasniegšanas veidos, tādējādi panākot vienotu tūrisma reklāmas vēstījumu un veidojot kopīgu Latvijas asociatīvo tēlu.
…
