Jebkuras neatkarīgas valsts pastāvēšanas pamatā ir tautsaimniecība un iedzīvotāju labklājība, bet, lai valsts varētu nodrošināt šo labklājību, tai vajadzīgi līdzekļi, ko lielākoties iegūst, iekasējot dažādus nodokļus. Nodokļu politika ir valsts īstenotās politikas neatņemama sastāvdaļa, un atbildīgās personas iegulda vērā ņemamu darbu, lai nodokļu sistēma atbilstu valsts un iedzīvotāju vajadzībām, lai tā būtu saprotama un efektīva un lai tā pildītu savus mērķus.
Jebkurā valstī, kurā norit uzņēmējdarbība, uzņēmumi maksā ienākuma nodokli – šis nodoklis arī ir daļa no valsts īstenotās nodokļu politikas. Uzņēmējdarbība ir valsts ekonomikas dzinējspēks, tāpēc efektīvai uzņēmumu ienākuma nodokļa politikai ir neatsverama nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā. Latvija, tāpat kā ikviena Eiropas Savienības valsts īsteno tādu UIN politiku, kas vislabāk atbilst tās vajadzībām un ekonomiskajam stāvoklim.
Eiropas Savienībai attīstoties, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta šī reģiona kā kopuma produktīvai un efektīvai darbībai un konkurētspējai globālā mērogā. ES īsteno dažādus pasākumus, lai nodrošinātu personu, kapitāla, preču un pakalpojumu kustības brīvību ES ietvaros un lai visām ES dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas. Nodokļi ir viens no tiem faktoriem, kas ietekmē ES pamatbrīvību, piemēram, kapitāla brīvas kustības, īstenošanu. ES starp dalībvalstīm ir saskaņoti jeb harmonizēti netiešie nodokļi, tādi kā PVN un akcīzes nodoklis. Kopš tūkstošgades mijas arvien vairāk ticis runāts par nepieciešamību saskaņot arī tiešos nodokļus – konkrēti uzņēmumu ienākuma nodokli. 2004.gadā tika uzsākts darbs pie kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) izstrādes, ko pielietot visā Eiropas Savienībā, tādējādi uzņēmumiem gan Latvijā, gan Portugālē, gan pārējās valstīs nodrošinot vienādus nodokļa bāzes noteikšanas noteikumus. …
