KOPSAVILKUMS
Maģistra darba rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
(1) Jebkurā valstī efektīva robežkontrole un imigrācijas kontrole nevar pastāvēt bez sadarbības ar citām valstīm un starptautiskajām institūcijām. Pēc pievienošanas līguma „Par Latvijas pievienošanās ES” un tā ratifikācijas stāšanās spēkā 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti un tai bija tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt turpmāko savienības politiku, kā arī tika noslēgti vairāki sadarbības līgumi, vienošanas un memorandi starp dalībvalstīm.
Nepietiekami kvalitatīva ir informācijas apmaiņa starp Latvijas Valsts robežsardzes sakaru virsniekiem Gruzijā un Gruzijas tiesību aizsardzības iestādēm.
Lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību un informācijas apmaiņu starp Latvijas Valsts robežsardzi un Gruzijas Iekšlietu ministrijas Informācijas analītisko departamentu, un Gruzijas Iekšlietu ministrijas Pretterorisma centru, nepieciešams veikt grozījumus 2009.gada 8.decembra Vienošanās starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Gruzijas Iekšlietu ministriju par robežu sadarbību , papildinot šajā vienošanā uzskaitītās Pušu pilnvarotās struktūrvienības ar minētajām institūcijām. Kā arī šajā vienošanā ir jānosaka sadarbības jomas un informācijas apjomi starp Latvijas Valsts robežsardzes sakaru virsniekiem Gruzijā un augstāk minētajām institūcijām.
(2) Sakaru virsnieku tīkls netiek pietiekami izmantots. Ir nepietiekama sadarbība starp imigrācijas kontroles dienestu sakaru virsniekiem un FRONTEX aģentūru. Lai veicinātu ICONet izmantošanu, Eiropas Komisija 2009.gadā ierosināja veikt grozījumus regulā nr. 377/2004/EK par sakaru virsnieku tīkla izveidi imigrācijas jomā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt sakaru virsnieku institūta efektīvu izmantošanu migrācijas un ārējo robežu pārvaldībā.
Autors norāda, ka plašāka un intensīvāka ICONet izmantošana uzlabotu sadarbību starp imigrācijas sakaru virsniekiem un FRONTEX aģentūru. Ierosinātie grozījumi izveido saikni un nodrošina juridisko pamatu sadarbībai starp FRONTEX un imigrācijas sakaru virsnieku tīkliem, veicina ICONet izmantošanu informācijas un praktiskās pieredzes regulārai apmaiņai, uzsver iespēju izmantot pieejamos Kopienas līdzekļus imigrācijas sakaru virsnieku tīklu izveidei un netraucētai darbībai, kā arī racionalizē sistēmu ziņojumu sniegšanai par esošo imigrācijas sakaru virsnieku tīklu darbību, nodrošinot arī, ka tiek pienācīgi informēts Eiropas Parlaments, kā likumdevējs šajā politikas jomā.
(3) Lai mazinātu nelegālās imigrācijas draudus Latvijas Republikai, būtiski ir attīstīt sakaru virsnieku institūtu ārvalstīs. Papildus jau esošajiem sakaru virsnieku punktiem, nākotnē nepieciešams izveidot Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktus tādās riska valstīs, kā Moldovā un Ukrainā. Valsts robežsardzei ir jāturpina attīstīt sadarbība ar Ārlietu ministrijas konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī ar attiecīgo valstu robežkontroles un imigrācijas kontroles dienestiem.
Autors ierosina noslēgt vienošanās starp Latvijas Iekšlietu ministriju un Ukrainas un Moldovas Iekšlietu ministrijām par Latvijas Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktu izveidošanu attiecīgi Kijevā un Kišiņevā.
Autors uzskata, ka turpmāki panākumi imigrācijas kontroles procedūrās prasīs vēl lielākas pūles no ieinteresētajām valstīm – pastāvīgi veikt amatpersonu apmācību, spēt efektīvi cīnīties pret jaunajām noziedzības tendencēm, uzlabot un paplašināt sadarbību nelegālās imigrācijas kontroles jomā.
(4) No Latvijas robežu drošības viedokļa un nelegālās imigrācijas riska svarīgākās kontaktpersonu darbības vietas, kas atrodas ārpus ES ir Sanktpēterburga, Maskava, Minska, Kijeva un Kaļiņingrada. Analizējot nelegālās imigrācijas tranzīta risku caur Latviju, Lietuvu uz Kaļiņingradu (uz 2010.gada decembri) autors secina, ka Latvijas Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punkts būtu jāizveido arī Kaļiņingradā. Svarīgs aspekts ir kopīga sakaru virsnieku sadarbības biroja ar Lietuvas kolēģiem izveidošana informācijas apmaiņai, pamatojoties uz konvencijām vai valstu normatīvo regulējumu. Sadarbība starp sakaru virsniekiem kalpotu kā piemērs nākotnes sadarbības tīklu veidošanai un attīstībai.
(5) Sekmīgai migrācijas procesu kontroles nodrošināšanai, nozīmīga loma ir visu iesaistīto institūciju darbībai jau pirms nelegālais imigrants ir nonācis Latvijas Republikā, tāpēc Imigrācijas likumā ir paredzēts noteikums, ka ārvalstnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārstāvniecībā ārvalstī. Tomēr salīdzinoši nelielais Latvijas pārstāvniecību skaits ārvalstīs un ierobežotais darbinieku skaitu tajās, rada risku, ka var būt pavirša ceļošanas dokumentu pārbaude, viltotu dokumentu atklāšana un līdz ar to, nelegālo imigrantu identificēšana. Šeit ļoti liela nozīme ir Valsts robežsardzes sakaru virsnieku rīcībai, kuri var operatīvi sniegt konsultācijas ceļošanas dokumentu pārbaudē, intervēt ārvalstniekus un tādējādi ievērojami atvieglot pārstāvniecību personāla darbu.
Analizējot Latvijas pārstāvniecību darba intensitāti ārvalstīs, autors ierosina starp Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju noslēgt vienošanos par iespēju īslaicīgi (līdz 6 mēnešiem) nosūtīt papildus Valsts robežsardzes sakaru virsniekus jau izveidotajos Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktos ārvalstīs. Šie papildus sakaru virsnieki sniegtu atbalstu Latvijas vēstniecību darbiniekiem laika periodos, kad ir īpaši liels Latvijas Republikas vīzu pieteikumu skaits.
…
