Uzņēmējdarbība ir tirgus ekonomikas pamats. Nodokļi, darbavietas un, visbeidzot, konkurences veicinātais preču un pakalpojumu kvalitātes pieaugums – tie ir tikai daži no labumiem, kurus valstij un sabiedrībai dod sekmīga uzņēmumu darbība. Tā pēc valsts varas institūcijām jāizrāda pretimnākšana uzņēmējiem un to interesēm, kā arī maksimāli jāatvieglo likumīga un godīga peļņas gūšana jebkurā ekonomikas jomā.
Mazais un vidējais bizness tirgus ekonomikā ir vadošs sektors, kas noteica ekonomiskā pieauguma tempus, iekšējā kopprodukta ( IKP ) struktūru un kvalitāti. Tādās valstīs kā ASV, Japāna, Francija un Lielbritānija, lielākā daļa no uzņēmumu kopējā skaita pieder maziem un vidējiem uzņēmumiem: 99,3 – 99,7 %. Amerikā mazā biznesā tiek aizņemti ap 53 % no kopējā iedzīvotāju skaita, Japānā – 71,7 %, bet Eiropas Savienības valstīs – apmērām 50 % [ 20, 17 ].
Par kritērijiem uzņēmumu lieluma definēšanai kalpo visbiežāk nodarbināto skaits, kā arī pamatkapitāla lielums, aktīvu vidējā vērtība un apgrozījuma lielums. Pasaules praksē maziem un vidējiem uzņēmumiem pieder gandrīz puse no saražotās produkcijas apjoma. Parasti mazie un vidējie uzņēmumi ( MVU ) nodrošina 75 – 80 % no jaunajām darba vietām, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kur pastāv nodarbinātības samazināšana [ 27, 8 ].
MVU sektors savā būtībā ir tipisks tirgus sektors un sastāda modernas tirgus infrastruktūras pamatu.
Uzņēmējdarbība veiksmīgi darbojas un attīstījās daudzās valstīs. Vairāk nekā 20 gadu atpakaļ notika mazā biznesa aktivitātes strauja attīstīšana, īpaši Rietumu ekonomikā.
MVU attīstīšanai ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem: mazie uzņēmumi straujāk aktivizē ekonomikas strukturālo pārkārtošanu, tiem piemīt lielāka elastība - tie ātrāk un operatīvāk reaģē uz patērētāju pieprasījuma izmaiņām, nodrošina tirgus izvēles brīvību un papildus darba vietas un tiem ir plašākās iespējas kontaktēties ar patērētajiem. Mazais bizness dod iespēju piesātināt tirgu ar precēm un pakalpojumiem, pārvarēt nozaru un teritoriālo monopolu, paplašināt un paaugstināt konkurenci. Mazo uzņēmumu darbības efektivitāti pierāda arī tas fakts, ka ES valstīs uz 1 euro izdevumiem MVU ievada jaunievedumu 17 reizēs vairāk nekā lielie uzņēmumi ( tie ievada tikai 10% jauno tehnoloģiju, bet 90% pieder maziem uzņēmumiem un neatkarīgajiem izgudrotājiem).
Darba mērķis ir izpētīt un analizēt mazo un vidējo uzņēmumu darbības vidi Latvijā, tā rezultātā noteikt priekšrocības un atklāt trūkumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus mazo un vidējo uzņēmumu darbības nosacījumu uzlabošanai Latvijā.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbā risināmie uzdevumi ir šādi:
1.pamatojoties uz speciālo literatūru, analizēt mazo uzņēmumu jēdzienu un to funkciju nozīmi valsts ekonomikā;
2.izpētīt Latvijas likumus, kas reglamentē atbalstu MVU, kā arī ES atbalsta programmas;
3.analizēt MVU attīstības tendences pēc Latvijas iestāšanās ES;
4.izpētīt MVU darbības grūtības un analizēt to iemeslus;
Mazam biznesam piemīt ievērojams potenciāls iedzīvotāju nodarbinātības sfērā, darbaspēka rezervju iesaistīšana ražošanā ( darbaspēks, kas nevar būt izmantots lielā ražošanā tās tehnisko vai citu pazīmju dēļ – tie ir pensionāri, studenti, mājsaimnieces un arī personas kas vēlās strādāt pēc pamatdarba laika ar mērķi iegūt papildus legālus ienākumus. Nodarbinātības problēma ir ļoti aktuāla Latvijā: uz 1.01.2004. gadu bezdarba līmenis bija 8,6 % no ekonomiski aktīva iedzīvotāju skaita. Pēc Nodarbinātības Aģentūras informācijas reģistrēto cilvēku skaits bez pastāvīga ienākumu avota ir 90 551, un tiek atzīmēts ka Rīgas rajonā ir vismazākais bezdarbnieku īpatsvars – 5,3 % no ekonomiski aktīva iedzīvotāju skaita.…
