Bakalaura darbā tiek apskatīta vieglās rūpniecības nozare Latvijā laika posmā no 1998. gada līdz 2008. gadam.
Attiecīgais temats tika izvēlēts, jo vieglā rūpniecība ir viena no ražojošās rūpniecības apakšnozarēm, kurai ir liels eksportā realizētās produkcijas īpatsvars, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka vieglā rūpniecība Latvijā ir viena no tām nozarēm, kas ir konkurētspējīga ārējos tirgos.
Vieglās rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā sniedzas pat 18. gadsimtā un turpinās līdz mūsdienām, līdz ar to var tikt apgalvots, ka vieglā rūpniecība ir tradicionāla rūpniecības nozare Latvijā, kas ne tikai dod ieguldījumu tautsaimniecībā, bet ir arī daļa no mūsu kultūras mantojuma.
Tā ir ne tikai tradicionāla, bet arī, lielu pievienoto vērtību radoša, tautsaimniecības nozare, jo šīs nozares nepieciešamībām tiek importētas galvenokārt izejvielas, kā lini, kokvilna un citas, taču eksportēta tiek gatava produkcija.
Kā pozitīvs faktors būtu minams arī apstāklis, ka vieglā rūpniecība ir tā tautsaimniecības nozare, kurā ir nepieciešami salīdzinoši nelieli kapitālieguldījumi, un izmaksas darbinieku kvalifikācijas celšanai arī ir nelielas, neilgās apmācības dēļ.
Darba pētījuma objekts ir vieglo rūpniecību raksturojošie rādītāji, kā vieglās rūpniecības ražošanas apjomu pieaugumu tempi, vieglās rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā un citi rādītāji, kuru analīze laikā dod iespēju izdarīt secinājumus par šīs nozares attīstības gaitu Latvijas tautsaimniecībā laika posmā no 1998. gada līdz 2008. gadam.
Darba mērķis ir izpētīt Latvijas vieglo rūpniecību raksturojošos rādītājus, kā arī iemeslus šo rādītāju izmaiņām, analizēt esošo situāciju un izstrādāt priekšlikumus vieglās rūpniecības turpmākajai attīstībai, kā arī brīdināt par iespējamajām problēmām nākotnē.
Darba mērķa sasniegšanai tika formulēti sekojoši veicamie uzdevumi:
1.Analizēt literatūru un veikt nepieciešamās informācijas atlasi;
2.Izanalizēt un apkopot teorētiskās atziņas par vieglo rūpniecību raksturojošajiem rādītājiem un matemātiskās statistikas un ekonometrijas metodēm;
3.Atklāt vieglo rūpniecību raksturojošās tendences Latvijā, kā arī skaidrot šo tendenču iemeslus;
4.Izmantojot matemātiskās statistikas un ekonometrijas metodes, atklāt sakarības starp Latvijas vieglo rūpniecību raksturojošajiem rādītājiem, un formulēt atklātās sakarības;
5.Izdarīt secinājumus par vieglās rūpniecības attīstību laika posmā no 1998. gada līdz 2008. gadam, kā arī izstrādāt un sniegt priekšlikumus vieglās rūpniecības pilnveidošanai, un tās attīstības iespējām nākotnē, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu.
Darba pamatdaļa sastāv no sešām nodaļām, kur pirmajās divās nodaļās tiek pievērsta uzmanība teorētiskajiem jautājumiem, bet atlikušajās četrās nodaļās vieglā rūpniecība tiek aplūkota vairākos griezumos.…
