Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumu vēsturiskā un estētiskā analīze no 1990. līdz 2018.gadam

KOPSAVILKUMS
1. Pirmo 12 Deju svētku programmas tika veidotas no atsevišķiem deju priekšnesumiem, bet sākot no XII Deju svētkiem tika ieviestas uzveduma koncepcijas, un deju lieluzvedumi tika veidoti kā lielas izrādes ar savu stāstu;
2. Deju lieluzvedums sevī ietver deju kompozīcijas ar oriģinālmūziku, atbilstošos tērpos, ar gaismām, scenogrāfiju, savu dramaturģiju;
3. X un XI Deju svētkos, lai kuplinātu Deju lieluzvedumu, piedalījās arī pūtēju orķestri, jo dejotājiem vieniem pašiem, nelielā skaita dēļ, nebija iespējas izdejot veselu uzvedumu;
4. Deju lieluzvedumā vissvarīgākais ir vienotības princips, kur programma tiek veidota kā kopējo svētku daļa un vienlaicīgi vienots veselums ar kompozīcijas likumu ievērošanu;
5. 2005.gadā Tallinā konferencē “Dziesmu un deju svētku tradīcija – ideāli un īstenība” tika izstrādāts ziņojums, kas norāda nepieciešamos norādījumus veiksmīgai deju lieluzvedumu veidošanai un tradīciju saglabāšanai;
6. X Dziesmu un deju svētki bija pirmie svētki, kuros tika noņemti vairāki aizliegumi, beidzot dejotāji varēja justies brīvi, un tajā pat laikā arī deju lieluzvedumu mākslinieciskajiem vadītājiem bija lielākas rīcības iespējas, beidzot repertuārā bija iespēja iekļaut dejas, kas Padomju varai varbūt nebija vēlamas.
7. Gan X, gan XI, gan XII Deju svētku lieluzvedumos tika saglabāta katra novada uzstāšanās, atšķīrās tikai deju skaits, cik katra novada dejotāji izpildīja;
8. XII Deju svētki nāca ar jaunu formu meklējumiem, paralēli koncertam stadionā “Daugava” tika izdejots arī koncerts “Solis laikā”, kas bija kaut kas pavisam nepieredzēts Deju svētku vēsturē;
9. 2003. gada Dziesmu un Deju svētku deju uzvedums ieviesa jaunas vēsmas, kas līdz šim nebija pieredzētas.…