Secinājumi un priekšlikumi
Darba gaitā iegūtās informācijas analīzes rezultātā autorei radusies sekojoši secinājumi:
1. Aviokompānijām, izveidojot spēcīgu zīmolu, ir vienkāršāk pielāgot mārketinga aktivitātes noteiktajiem mērķiem: nav jāsāk ar mārketinga aktivitātēm, ja zīmols jau ir izveidots, bet gan ir jāpakļauj mārketinga programmas zīmola tēlam un vērtībām, izmantojot zīmola sniegtās priekšrocības.
2. Laika gaitā tirgus ārējās vides ietekmē mainās pircēju vajadzības, ko parāda zemo cenu aviokompāniju tirgus daļas palielināšanās no 5% līdz 55% pēdējo astoľu gadu laikā. Aptaujas rezultātā 1% respondentu min statusa nozīmi kā faktoru pirkuma lēmuma izdarīšanas laikā. Pārējiem aptaujātajiem svarīgi ir tikai ārpus zīmola faktori.
3. Statistikas dati parāda, ka kopš 2008. gada augusta tradicionālo aviokompāniju pārvadāto pasaţieru kopskaitā samazinās to pasaţieru proporcija, kas iegādājas biļetes biznesa klasē.
4. Lielākā konkurence Eiropas tirgū ir starp aviokompānijām, kas atrodas uz robeţas starp zemo cenu un tradicionālajām aviokompānijām, jo tām bieţi nav skaidri formulētas zīmola stratēģijas un diferenciācijas.
5. Nozarē ar nestabilu ārējo vidi, uzľēmumiem savos plānos, ieskaitot zīmola attīstības stratēģiju, ir jākoncentrējas uz kontrolējamiem uzľēmējdarbības elementiem, piemēram, zīmola spēku un tā kapitāla izaugsmi.
6. Pēc British Airways zīmola attīstības pieredzes var secināt, ka ne vienmēr ir nepieciešams strauji izmainīt zīmola vērtības un radīt jaunu tēlu klientu uztverē, ľemot par pētījumu izolētus pētījumu rezultātus.
7. British Airways zīmola tēlu ietekmē 17 gadus seni notikumi, kas aptaujas rezultātā atspoguļojas asociāciju sarakstā, minot 1993. gada ar konfliktu ar Virgin Atlantic.
8. British Airways misija gan atspoguļo zīmola vērtības un mērķus, taču var potenciālajiem klientiem likties par daudz ierobeţojoša, jo vairāk uzrunā biznesa klases ceļotājus.
9. British Airways un Lufthansa bezmaksas biļetēm ir vienāda cena klientu uztverē, kas norāda uz zīmola spēka trūkumu, jo respondentiem nav iemesla uzskatīt vienu no aviokompānijām par piemērotāko.
10. airBaltic laikā no 1995. gada līdz šai dienai savu zīmola stratēģiju ir balstījis uz ārējās vides faktoriem, kā, piemēram, konkurences līmeni un klientu raksturojumiem, lai veidotu kompānijas tēlu, kas ir atbilstošs klientu vajadzībām un sasniegtu labākus finanšu rezultātus. airBaltic ir veidojis zīmola tēlu atbilstoši tirgus situācijas, t.i. ārējās vides attīstībai.
11. Klienti airBaltic uztver kā zemo cenu aviokompāniju, kas nozīmē, ka komunikācija par hibrīda aviokompānijas stratēģiju un pievēršanos visām pasaţieru klasēm vēl nav sasniegusi mērķa tirgu.
12. airBaltic izmanto daţādas komunikācijas plūsmas, turklāt, ārējā komunikācija atšķiras no iekšējās, jo klientu un darbinieku atbildes saistībā ar uzľēmuma misiju un vērtībām atšķiras.
13. Pastāv saistība starp rekomendēto un ar sevi asociēto aviokompāniju, kas var tikt izmantots zīmola stratēģiju spēcināšanai.
14. Pārpozicionējot aviokompāniju uz jaunu tirgus līmeni, ir jāattīsta arī zīmola stratēģija, virzoties no reģionālā tēla uz starptautisko.
15. airBaltic pēc pētījuma rezultātiem ir zināms arī ārpus valsts robeţas, jo 93% aptaujāto uzľēmumu atpazīst, bet tikai 60% no respondentiem ir no Latvijas.
16. Asociācijas ar airBaltic ir labvēlīgas un pozitīvas, kas apliecina zīmola reputācijas kvalitāti, tomēr sabiedrības uztvere nav nesakrīt ar oficiāli virzīto zīmola stratēģiju.
17. Respondenti par svarīgāko kritēriju, izvēloties aviokompāniju, neuzskata apkalpošanas līmeni vai uzľēmuma reputāciju, bet gan cenu līmeni, ko atzīmējuši 81% aptaujāto. 6 % aptaujāto norāda uz netiešu Ryanair zīmola spēku, izvēloties Īrijas zemo cenu pārvadātāju pie iespējas saľemt jebkuras aviokompānijas bezmaksas biļeti. Vairākumam respondentu būtu jādod priekšroka augstas klases aviokompānijām, kas šajā pētījumā neapstiprinās.
18. airBaltic nav izvēlējies konkrētus mērķa tirgus segmentus, tādejādi mārketinga un īpaši zīmola aktivitātes var neradīt vēlamo ekonomisko rezultātu.
19. Aviokompānijas airBaltic praktiskajās zīmola aktivitātēs nav skaidri saskatāms tēls, kas būtu asociējams ar Latvijas nacionālo pārvadātāju. Balsoties uz pētījuma rezultātiem, klientiem nav konkrēti zināms, ko tieši aviokompānija airBaltic dara labāk par citām.
20. airBaltic darba devēja zīmols ir viens no vājajiem uzľēmuma stratēģiskajiem posmiem, īpaši tāpēc, ka darba devēja tēla spēcīgums ir aviokompānijai nozīmīgs un minēts arī uzľēmuma misijā, bet strādāt tajā vēlētos tikai 16 % respondentu.
…
