3.1.Oglekļa avotu samazināšana
Enerģija, kas tiek izmantota, lai ražotu celtniecībai nepieciešamos būvmateriālus, parasti sastāda 22% no kopējās enerģijas, kas nepieciešama ēkai tās dzīves ciklā. Tāpēc jāpievērš uzmanība gan izvēlētajiem būvmateriāliem, gan ēkas konstrukcijas energoefektivitātei.
CO2 novērošana nepiesārņotā vidē ir bijis daudzu pētījumu objekts. Ļoti svarīgas ir šīs gāzes koncentrācijas atmosfērā. Augstākā oglekļa dioksīda CO2 koncentrācija atmosfērā parasti ir nakts beigās, jo šajā laikā ir vis zemākais vēja ātrums. CO2 koncentrācija naktī un dienā atšķiras visai ievērojami, naktī tas ir pat par 20% lielāks.[12]
Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš nekā koksnei. Koksnes ražošana un apstrāde ir ne tikai energoefektīva, koksni daudzos gadījumos var izmantot arī tādu energoneefektīvu materiālu kā tērauds, alumīnijs, betons vai plastmasa aizvietošanai.
Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Ja to pieskaita 0,9 tonnām CO2, kas tiek uzkrātas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas CO2. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.
…