Ir dažādas izcelsmes organizētu sistēmu (bioloģisku, sociālu, politisku) funkciju, kas nodrošina to struktūras sabalansēšanu, aktivitātes režīma uzturēšanu un mērķu realizāciju
Ar zinātnisku vadīšanu saprotam apzinātu, uz atzītām zināšanām pamatotu vadīšanas subjekta sistemātisku iedarbību uz sociālo objektu (vadāmo objektu).
Vadītājs - cilvēks, kurš dara darbu ar citu starpniecību
Vadīšana – apzināta cilvēku, sociālo grupu un kopienu iedarbība uz objektiem un vidē notiekošajiem procesiem, uz tajos iesaistītajiem cilvēkiem un to attiecībām nolūkā noteikt procesiem noteiktu virzību, lai panāktu vēlamos rezultātus
Vadīšana – sistēmas funkcija, kas nodrošina tās darbības virzību atbilstoši plānam un notur pieļaujamās robežas sistēma novirzīšanos no nospraustā mērķa. Tas ir attiecināms gan uz cilvēku gan uz mašīnu sistēmām
Vadīšanas teorija pēta – cilvēks – cilvēku attiecības pretstatā – cilvēks mašīna attiecībām, ko pētī zinātnes par darba vietu organizācijā, ergonomika u.c.
Vadīšanas attiecības – specifiskas attiecības, kuras jānošķir no ekonomiskām, radniecības u.c. attiecībām starp cilvēkiem
Vadīšanas attiecības pastāv:
1.starp vadīšanas subjektu un objektu
2.sistēmas iekšienē - starp vadīšanas līmeņiem
starp funkcionāliem dienestiem
3.starp vadītāju un padoto (subordinācija)
4.starp vadītājiem, starp padotajiem (koordinācija)
Vēl ir attiecības: starpnozaru, teritoriālās, starpreģionālās, starp nozarēm un teritoriju un attiecības var būt gan vienkāršas, gan sarežģītas
Vadīšanas teorijas pētīšanas priekšmets – attiecības starp cilvēkiem, to mērķtiecīgā kopdarbībā: ražošanā, politikā, atpūtā u.t.t
Vadīšanas teorijas pētīšanas objekts – sociālekonomiskas sistēmas, jeb cilvēku veidotas organizācijas
Vadīšanas māksla – cilvēka spēja pieņemt netriviālus lēmumus laika un informācijas deficīta apstākļos.…
