Nepietiekami augstas kvalitātes pakalpojumu nav iespējams apmainīt pēc tā saņemšanas. Atlikuma cenu noteikšana ir metode, kad cena netiek noteikta apaļos skaitļos. Tas tiek darīts, lai panāktu, ka pircēji cenu uztver kā “mazliet vairāk kā 4, nevis nepilni 5”, un tādējādi viņiem cena šķistu zemāka. Atlaižu noteikšana dažādiem tirgus segmentiem tiek izmantota pakalpojumu nozarēs, kā arī starptautiskos tirgos. Izmantojot šo cenu noteikšanas paņēmienu, produkts vai pakalpojums dažiem tirgus segmentiem tiek pārdots par atšķirīgu cenu.
Cenu noteikšanas atkarībā no konkurentiem stratēģijas gadījumā tiek ņemta vērā konkurences situācija tirgū. Mārketinga speciālistiem stratēģiski jāizanalizē, cik lielā mērā konkurentu piedāvājums apmierina patērētāju vēlmes. Ja uzņēmuma produkts ir līdzīgs, arī cenai jābūt līdzīgai konkurentu noteiktajam cenas līmenim. Līdzīgas cenas noteikšana ļauj izvairīties no “cenu kariem” un veicina konkurenci citās mārketinga darbības jomās, līdz ar to tiek saglabāta rentabilitāte. Nereti uzņēmuma mārketinga stratēģijas pamatprincips ir zemākas cenas noteikšana. Visbiežāk to izmanto mazumtirdzniecības uzņēmumi. Uzņēmumi, kuriem pieder liela tirgus daļa, bieži vien iegūst arī kontroli pār izplatīšanas tīkliem un ražošanas apjomiem savā nozarē, līdz ar to nosakot līdercenas. Cenu fiksēšana jeb uzņēmumu savstarpēja vienošanās par cenu līmeni kādā nozarē lielākajā daļā valstu ir aizliegta ar likumu. “Iespiešanās” cenu noteikšana tiek izmantota situācijās, kad uzņēmums vēlas īsā laikā iekarot lielu tirgus daļu. Tā balstās uz pieņēmumu, ka zemākā cena tiks uzskatīta par labāku attiecībā pret preces vērtību naudā. Šāda stratēģija var izrādīties bīstama, ja tirgū esošie konkurenti spēj ilgu laiku uzturēt “cenu karu”, kas jaunienācējam var radīt bankrotu. “Plēsīgo” cenu noteikšanas stratēģijas gadījumā tiek noteiktas par ražošanas izmaksām zemākas cenas. Šīs stratēģijas mērķis ir konkurentu bankrots, lai jaunais dalībnieks varētu pārņemt tirgu pilnībā.
…
