Kad prece gatava, katra preču ražotāja galvenais jautājums: kam un kā visizdevīgāk pārdot?
Parasti realizācija notiek valsts iekšējā tirgū. Pazīstama vide, prasības, cenas, tomēr tirgus var izrādīties pārāk mazs salīdzinājumā ar augošām ražošanas iespējām. Latvijas iekšējā tirgus gada apjoms 7 miljardu ASV dolāru lielais IKP un tikai 0,1% ES atbilstīgā apjoma, viss pasaules tirgus ir vēl četras reizes lielāks. Tas nozīmē, ka teorētiski iespējams realizēt aiz valsts robežām kaut vai visu saražoto produkciju. Tas nav ne vajadzīgs, nē arī iespējams, tomēr daļu vai pat lielāko daļu vēlams eksportēt.
Atliek nodalīt nozares un preču grupas, kuru realizācija ārvalstīs ir nepieciešama.
Pirmā grupa – resursu tik daudz, ka valstī tos nevar izlietot. Te jāmin kokmateriāli un no tiem saražotā produkcija. Kamēr Latvijā nav celulozes rūpnīcas, papīrmalka jāeksportē.
Otrā grupa – resursu tik daudz, ka pieteik pašu patēriņam un paliek pāri. Liepājas metalurgs, Ogres trikotāžas kombināts un vēl daudzas citas rūpnīcas saražo tik daudz, ka valsts iekšējam patēriņam pietiek ar nelielu produkcijas daļu, pārējais iekšējā tirgū ir lieks un jāeksportē.
Trešā grupa – rūpniecības uzņēmuma ražošanas apjomi ir izdevīgi, ja līdztekus iekšējam var izmantot plašu ārējo tirgu. Te jāmin ķīmiskās un elektrotehniskās rūpniecības produkcija, mašīnas un mehānismi.
Ceturtā grupa – piena ražošana, lopu izaudzēšana un zivju nozveja tiek veikta tādos apjomos, ka daļu produkcijas var realizēt ārvalstīs, un ilgus gadus šāda prakse arī pastāvēja.
Nepieciešamība realizēt vēl nenozīmē, ka tirpmāk viss ritēs gludi. Lai tā būtu, nepieciešami divi pamatnosacījumi:
jāsaglabā esošie un jāatrod jauni ārvalstu tirgi;
tiem jābūt ekonomiski izdevīgiem.…
