Secinājumi
Izstrādājot Kvalifikācijas darbu, autore tuvāk iepazinās ar Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta lomu un darbību nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijā, ar iemesliem, kāpēc nepilngadīgie izdara likumpārkāpumus, veicamajiem pasākumiem nepilngadīgo noziedzības mazināšanā, nepilngadīgo administratīvās atbildības un kriminālatbildības īpatnībām. Tika noskaidrots, ka dažādos normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi jēdzieni: nepilngadīgais, bērns, mazgadīgais un pusaudzis. Izpētot katru jēdzienu atsevišķi autore secina, ka bērns, mazgadīgais, pusaudzis un nepilngadīgas personas nav lietojami kā sinonīmi un ir būtiski zināt katra termina skaidrojumu un nozīmi, jo policijas darbiniekam saskarsmē ar nepilngadīgajām personām ir arī pedagoģisks raksturs, būtiska nozīme spēt izprast kāds vecumposms ir atbilstošs minētajam jēdzienam, lai attiecīgi konkrētā vecumposma psiholoģiskajam raksturojumam Nepilngadīgo lietu inspektors, izmantojot visas nepieciešamās metodes un paņēmienus, spētu veikt pietiekami kvalitatīvus, bērna psihei saudzējošos preventīvos pasākumus, veicot audzinoša rakstura pārrunas, piemērojot tiesību normas un tiesiskas sankcijas.
2011. gadā kursus „Bērnu tiesību aizsardzība” apguvuši ir 496 Valsts policijas amatpersonu, vēl kursus ir jāapgūst 496 Valsts policijas amatpersonām.
Galvenais priekšnoteikums veiksmīgam un kvalitatīvam preventīvajam darbam ir zinošu speciālistu sagatavošana darbam ar nepilngadīgajiem. Jānodrošina visu Valsts policijas amatpersonu - speciālistu sagatavošana, ievērojot 27.09.2005. MK noteikumus Nr. 729 “Noteikumi par speciālu zināšanu apguves kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināšanu saturu”
Nepilngadīgo personu noziedzības cēloņi un antisociālā uzvedība ir saistīta ar esošo ekonomisko situāciju Latvijas valstī, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nepietiekamību, saturīga brīvā laika pavadīšanas ierobežotām iespējām, vāju valsts un pašvaldības atbalstu, plašsaziņas līdzekļiem, mēdiju iedarbību, problēmām ģimenē. Kā arī vispārējos apstākļos, kad bērns ir tikai uz sava attīstības ceļa, personīgās vērtību skalas un tiesiskās apziņas veidošanā, ir problemātiski orientēties un objektīvi pareizi izvērtēt situācijas, kurās ir jāpieņem pareizs lēmums un darboties, ievērojot likuma normas.
Organizējot preventīvos pasākumus un strādājot ar riska grupas bērniem vai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, ir jānodrošina līdzsvars starp bērna disciplinēšanu un atbalsta sniegšanu. Jāveic pārmaiņas filozofijā darbā ar sociālā riska grupu bērniem – atbalstoša un palīdzoša, nevis sodoša pieeja darbam ar bērniem. Ne vienmēr nepilngadīgā saukšana pie atbildības nodrošinās likumpārkāpuma atkārtotu neizdarīšanu.
Autore, savā darbā padziļināja zināšanas par preventīvo pasākumu nozīmi nepilngadīgo likumpārkāpumu mazināšanā, darbā ar riska grupas bērniem tiesiskās apziņas veidošanā. Nepilngadīgo noziegumu prevencija ir to sabiedriskā un individuālā rakstura pasākumu kopums, kas vērsti uz to, lai atklātu, novērstu un neitralizētu likumpārkāpumu cēloņus un to veicinošos apstākļus, novērstu nepilngadīgo noziegumus to sākumstadijā un sekmētu negatīvas attieksmes ieaudzināšanu pret noziegumu izdarīšanu, radot izpratni par prettiesisko darbību bīstamību un sankciju neizbēgamību.
Ir svarīgi īstenot vispārējās un individuālās prevencijas pasākumus visā tā apjomā, kā arī darba ietvaros realizēt situatīvo preventīvo darbu, kas nodrošina nepilngadīgo likumpārkāpumu mazināšanos, jo risks tikt pieķertam un sankciju neizbēgamība motivē nepilngadīgos atteikties no noziedzīgām darbībām.
Kā Valsts policijas prioritāti izvirzīt bērnu, tā drošību, tiesiskas apziņas veidošanu un likumpārkāpumu prevenciju, precīzi strukturējot prevencijas pasākumus, nosakot katras struktūras lomu, kā arī reāli sasniedzamos mērķus un pasākumu kopumu to sasniegšanai.
Prevetīvā darba efektivitāti un kvalitāti nodrošina Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta cieša sadarbība ar policijas dienestiem un valstiskām, nevalstiskām organizācijām un pašvaldības institūcijām, jo nereti bērnu tiesību aizsardzības un likumpārkāpumu prevencijas jautājumi var būt ļoti komplicēti, un to sekmīgai risināšanai ir nepieciešama vairāk nekā vienas institūcijas rīcība.
VP 15.12.2010. noteikumu Nr. 19. “Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi” analīzes rezultātā autore secina, ka noteikumu nosaukums neatbilst realitātei, jo Nepilngadīgo lietu inspektoru dienests kā tāds neeksistē vispār, tā vietā ir Kartības policijas nodaļas inspektori, kuriem kā pienākums ir uzlikts veikt prevencijas darbu ar nepilngadīgajiem, faktiski, kam šie noteikumi ir adresēti, nav skaidrs. Analizējot noteikumus, autore arī ir secinājusi, ka preventīvo darbu apjomu un virzību nosaka pats inspektors, nav noteikta konkrētu veicamo uzdevumu sistēma, pēc kuras strādāt inspektoram. Noteikumiem ir piešķirts tāds kā abstrakts raksturs, nav konkretizētas inspektora tiesības un pienākumi pilna apjomā, nav konkrēti strukturizēti preventīvie pasākumi un to loma.
…
