1. Valsts zinātnes un valsts teorijas jēdziens
Vispārējā valsts zinātne - zinātnisko atziņu kopums par valsts būtību, rašanos, attīstību, funkcionēšanu un citiem ar valsti un tiesībām saistītiem procesiem un parādībām.
Valsts zinātne saistīta ar tiesību teoriju un tiesību izpratni.
Valsts teorija pēta valsti kā sabiedrības veidojumu, kas radies sociālās dzīves attīstības rezultātā. Valsts teorija formulē un analizē vispārējos valsts izcelšanās, uzturēšanas un attīstības principus.
Valsts zinātnes priekšmets ir valsts. Vispārējā valsts zinātne rāda, ka mums nav darīšana šajā priekšmetā ar konkrētu valsti, bet tas pēta valsti vispārībā, lielāku akcentu liekot uz mūsdienu valsti.
Definīcija: Valsts ir sabiedrības teritoriālā organizācija, kas ar publiskas varas vardarbības mehānismu nodrošina sabiedrības nepieciešamo pārvaldīšanu, panākot kopsabiedrisko un dažādu sociālo grupu un indivīdu interešu sakārtošanu.
2. Valsts zinātnes vispārējais raksturs
Vispārējais raksturs nesniedz teorētiskas atziņas, nepēta konkrētu valsti, bet der kā raksturojums jebkurai valstij. Atziņas balstās uz piemēriem. VVZ izstrādā un iepazīstina ar valsts modeļiem to ideālā variantā- valsts būtība, forma, funkcijas utt. Reālā dzīvē tīrā veidā šīs atziņas nepastāv. Valsts tiek analizēta kā kompleksa parādība no politiskā, socioloģiskā, filozofiskā, juridiskā, ekonomiskā un vēsturiskā aspekta.
3. Vispārējā valsts zinātnes loma juristu praktiskajā darbā
VVZ ir cieši saistīta ar juristu darbību. Juridisko praktisko darbu nav iespējams veikt, ja neizprot teorētiskos pamatus.
4. Vispārējā valsts zinātnes priekšmets citu sabiedrisko un tiesību studiju priekšmetu vidū
E.Levits skaidro, ka valstij kā reālam fenomenam ir dažādas dimensijas- politoloģiskā, socioloģiskā, vēsturiskā, juridiskā. Šīs dimensijas nav iespējams nodalīt vienu no otras. Tāpēc, pētot valsti, jāņem vērā starpdisciplinārā pieeja. VVZ šī pieeja tiek izvirzīta priekšgalā.
VVZ savos pētījumos pamatojas uz zinātniskiem principiem un noteikumiem, kas obligāti visām sabiedriskajām zinātnēm.
VVZ ir cieša saistība ar politikas pamatiem un politoloģiju. Jāatceras, ka politikā centrā tiek virzīts varas jautājums, bet VVZ- valsts jautājums. Saistība ir ar filozofiju, socioloģiju, tiesību teoriju, valsts un tiesību vēsturi.
No tiesību nozarēm VVZ saistīta ar konstitucionālajām tiesībām, administratīvajām tiesībām, pašvaldību tiesībām, kas pieder pie Publisko tiesību nozares.
VVZ savus atzinumus pamato ar valsts vēstures savākto materiālu analīzi un vispārinājumiem. Valsts vēstures periodizācija, periodu raksturojums, cēloņu noskaidrošana, kas rada izmaiņas, dod iespēju izprast valsts būtību un tās attīstības vispārējās likumsakarības.
