Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:464034
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.06.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Iztirzājums    4
  Secinājumi    9
Extract

Ievads
Sakārtotas publiskās attiecības jeb attiecības starp valsti un indivīdu, starp valsts varām un institūcijām; izsvērtas un sabiedrības atbalstā pamatotas likumiskas garantijas indivīdam no vienas puses un valstij no otras neapšaubāmi ir nepieciešamas, tāpēc šie ir vieni no iemesliem, kāpēc ir nepieciešama tiesu sistēma un tās instances.
Referāta mērķis ir noskaidrot, kādas tiesu sistēmas iezīmes tiek pielietotas Latvijā un Francijā un, neņemot vērā lielās atšķirības starp Latvijas un Francijas tiesu sistēmām un praksi, ir vairākas problēmas, kuras abos gadījumos ir līdzīgas vai arī sabiedrībā tiek uztvertas līdzīgi. Referātā ir aprakstīti elementi, kas veido tiesu sistēmu Francijā un Latvijā.
Referāts ir balstīts uz dažādu veidu literatūras avotiem, likumi, dažādu autoru tiesību teorijas grāmatas, kas atspoguļo teoriju un tiesību vēsturi, kā arī raksti no laikrakstiem, kas atspoguļo pašreizējo tiesību sistēmas situāciju.




















Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās tiesas kopumā, proti, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa, kas norādītas 1992.gada 15.decembra likumā “Par tiesu varu”. Tiesu kopums ir uzskatāms ne vienkārši par mehānisku tiesu apkopojumu, bet par sistēmu, jo tiesas savā starpā ir saistītas gan organizatoriskām, gan funkcionālām saiknēm. Organizatorisko saistību reglamentē likums “Par tiesu varu”, bet funkcionālo – kriminālprocesuālie, civilprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi. Pēc likuma "Par tiesu varu" pieņemšanas vēl līdz 1995.gada beigām pastāvēja Saimnieciskā tiesa, kura neietilpa vispārējā tiesu sistēmā un kuras spriedumus faktiski nevarēja pārsūdzēt. Ar 1995.gada 28.septembra grozījumiem likumā "Par tiesu varu" likums "Par Latvijas Saimniecisko tiesu" un likums "Par Saimnieciskās tiesas procesu" tika atzīti par spēku zaudējušiem. Ar šiem grozījumiem tika likvidēta arī tāda lietu kategorija kā saimnieciskie strīdi, kas bija mantota no padomju tiesību sistēmas. Visas lietas par saimnieciskajiem strīdiem attiecināja uz civillietu kategoriju, kas arī atbilst to būtībai. Tiesu iekārtu Francijā regulē sadaļa Konstitūcijā “Par tiesu varu”, kas sevī aptver tikai 3 pantus. 1978.gadā pieņemtais “Kodekss par tiesu” sastāv no 9 daļām un tiek uzskatīts par galveno, kas regulē tiesu tiesības valstī. Šis fakts atspoguļo to, ka tiesu varai Latvijā un Francijā ir atšķirīgs vēsturiskais fons. Francijā tiesu vara savā tagadējā veidā ir konstitucionāli nostiprinājusies jau kopš 1958. gada, taču vairāki tās institūti un tradīcijas, kas vēl joprojām ir saglabājušies, ir ar vēl senākām saknēm pagātnē. Latvijā demokrātiska tiesu vara tika atjaunota tikai deviņdesmito gadu sākumā, tāpēc tā ir vēl pilnveidojama un ir jāstabilizē tās loma valstī. Līdzīgi kā Latvijā arī Francijā ir trīs pakāpju tiesu sistēma – pirmās instances, Mazā un Lielā procesa tribunāli, Asīzu tiesas, apelācijas un kasācijas tiesas, kā arī atsevišķas speciālās tiesas, kuras darbojas gan kā pirmās instances, gan arī apelācijas kārtībā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1163350
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register