Secinājumi un priekšlikumi
Apkopojot darbā izklāstīto par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, tās kvalifikāciju, regulējumu un speciālā procesa pielietojumu praksē, autore secina, ka mūsdienu sabiedrība balstās uz materiālu labumu iegūšanu un, palielinoties organizētajai noziedzībai ne tikai valstiskā līmenī, bet arī starptautiskā līmenī, pieaug materiālu labumu iegūšana nelikumīgā veidā- noziedzīgu nodarījumu rezultātā.
Tāpat secināms, ka mantas konfiskācija kā papildsods, kas paredzēts Krimināllikuma 42.pantā, tiek vērsta pret mantu, ko vainīgā persona ieguvusi likumīgā ceļā, taču šāda mantas konfiskācijas piemērošana prasa personas notiesāšanu. Lai izdalītu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, nav nepieciešams pierādīt personas vainu, tādējādi secināms, ka šāds līdzeklis kriminālprocesuālo jautājumu risināšanā ir efektīvs un ātrs veids, lai atsavinātu noziedzīgi iegūto. Turklāt, ja noziedzīgi iegūta manta nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, to ieskaita valsts budžetā.
Ir secināms, ka mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar procesa gala nolēmuma pieņemšanu, kā arī par tādu var atzīt pirmstiesas procesa laikā, kad process vēl turpinās.
Noziedzīgi iegūtas mantas definējums ir atrodams vien Kriminālprocesa likumā, taču, kā iepriekš minējis U.Krastiņš, un arī autore uzskata, tas būtu iekļaujams arī Krimināllikumā- materiālās tiesībās, tādējādi autore izvirza sekojošu priekšlikumu - papildināt Krimināllikumu ar 709.pantu, izsakot to šādā redakcijā: “Noziedzīgi iegūta manta ir tāda, kas personas īpašumā vai valdījumā nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā”.
Tāpat autore uzskata, ka būtu nepieciešams precizēt Kriminālprocesa likuma 356.panta pirmo daļu, to izsakot šādā redakcijā: “Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar lietas iztiesāšanā pieņemtu spēkā stājušos tiesas nolēmumu”. Šī likuma pantā būtu arī precizējams, ar kādu lēmumu prokurors mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu, uzskaitot konkrētus lēmumu veidus.
Tiesa savos lēmumos ne vienmēr pietiekoši izvērtē cietušo esamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, paredzot mantas atdošanu tiem, taču daudzos gadījumos cietušajiem nepastāv likumīgas tiesības uz naudas līdzekļiem, jo tie procesā nemaz netiek atzīti par cietušajiem. Tas, savukārt, sekmē mantas atdošanu atpakaļ personām, kas to īstenībā nav ieguvušas legāli. …
