Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika

     

    Term Papers60 Law

21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:805969
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.08.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 116 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Morālais kaitējums un morāle    7
1.1.  Morāle, tās jēdziens    7
1.1.1.  Morāles saistība ar morālo kaitējumu    8
1.2.  Morālā kaitējuma jēdziens un tā problemātika jēdziena definējuma izveidošanā    9
1.3.  Morālā kaitējuma noteicošie normatīvie akti un to attīstības tendences Eiropas Savienības ietvaros    14
1.4.  Morālais kaitējums citu valstu pieredzē un to salīdzinošais apskats ar Latvijas morālo kaitējuma institūtu    18
1.4.1.  Morālais kaitējums privātpersonu tiesībās    22
1.4.2.  Morālais kaitējums publisku personu tiesībās    24
2.  Aizskāruma veidi un tās problēmas    35
2.1.  Gods un cieņa    38
2.2.  Tiesību aizskārumi saistībā ar nelikumīgu (nepamatoto) apcietināšanu un brīvības atņemšanu vai ie¬robežošanu    41
2.3.  Nodarīto miesas bojājumu, kas izraisa izķēmojumus un dzimumrakstura tiesību aizskārumi    43
2.5.  Dažādi citi tiesību aizskārumi    46
3.  Morālā kaitējuma kompensācijas veidi    47
3.1.  Atsaukuma tiesībinstitūts    51
4.  Morālā kaitējuma atlīdzināšana un tās problēmas, risinot un nosakot kompensācijas apmēru    56
4.1.  Morālā kaitējuma atlīdzības novērtēšanas kritēriji    56
4.2.  Materiāla zaudējumu atlīdzība    62
  Secinājumi un priekšlikumi    67
  Anotācija    76
  Annotation    77
  Анотация    78
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    79
  PIELIKUMS    90
  Prasības pietiekuma paraugs    91
Extract

Maģistra tēma ir „Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika”. Personiskā aizskāruma rezultātā personai var rasties morālais jeb personisko nematisko tiesību aizskārumu kaitējums. Latvijas Republikas Civillikumā ir reglamentēta civiltiesiskā atbildība morālā aizskārumu dēļ. Lai gan ikdienā, gan arī likumdošanas aktos termins „morālais kaitējums” ir ienācis lēnām, tiesu praksē uz šodienu ir novērojams, ka prasības pēc morālā kaitējuma kompensēšanas manāmi iedzīvojas. Latvijā jau pirmajā gadā, kad Civillikumā tika reglamentēta un paredzēta civiltiesiskā atbildība par nodarīto morālo kaitējumu, tiesās izskatītas 22 civillietas, kur tika celtas prasības goda un cieņas aizskaršanas gadījumos (no tām divās civillietās prasītājs bija juridiska persona).1 Tiesu prakse ar katru gadu morālā kaitējuma kompensēšanā attīstās. Kā spilgtu piemēru var minēt spēcīgu tiesu precedentu Latvijas tiesu sistēmas vēsturē Rīgas apgabaltiesas pieņemto spriedumu par to, ka valstij ir jāmaksā Latvijas Televīzijas žurnālistei Ilzei Jaunalksnei 100 000 Ls par viņai nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar noklausīto telefonsarunu publiskošanu, tādā veidā aizskarot privāto dzīvi.2
Jaunākie statistikas dati par 2007.gada 1.pusgadā civiltiesiskajā kārtībā izskatītajām lietām par prasījumiem personisku aizskārumu dēļ liecina, ka pirmajā instancē izskatītas 15 lietas3, apelācijas kārtībā izskatītas 9 lietas. Valsts nodevās samaksāti 1555 lati. 4 (Tabulāro skatījumu pievienoju pielikumā 94.-95 lpp.) Tomēr Latvijas tiesu prakse jautājumā par morālo kaitējumu nav vienveidīga, tajā pastāv pretrunas un nepilnības, kuras darbā tiek aplūkotas. Piemēram, tiek atzīts, ka juridiskai personai ir tiesības celt prasību par goda un cieņas aizskārumu, tomēr tajā pašā laikā šāds tiesas secinājums ir pretrunā tiesas izstrādātajai goda un cieņas definīcijai. Bieži vien spriedumos trūkst motivācijas, pārsvarā tas ir attiecināms uz mantiskās kompensācijas noteikšanu. Spriedumos ir atsauces uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas izstrādātajām vadlīnijām, tomēr nereti tās tiek piemērotas formāli, pilnībā neizanalizējot lietas apstākļus.
Jauno normu ne tik straujā iedzīvošanās ir saistāma ar tāda veida problēmām, kā morālā kaitējuma kompensācijas apmēra robežu noteikšana, kas vēl ir attīstības līmenī un visai nenoteikta. Neapšaubāmi, ka mantiska rakstura kaitējums, piemēram, zaudējumi, ir saprotama un viegli iztiesājama lieta. Taču pāridarījums godam un cieņai, citas morālās un fiziskās neērtības mūsu sabiedrībā vēl ir apgūstama vērtība. Šaubu nav, garīgās vērtības noteikti ir atzīstamas par pārākām nekā mantiskās lietas.
Sākotnēji Latvijas Republikas Civillikumā netika reglamentēta atbildība par nodarīto morālo kaitējumu, taču 1992.gadā tika izdarīti grozījumi, kuru rezultātā tika paredzēta civiltiesiska atbildība par personai nodarīto morālo kaitējumu. Taču ar to nepietika, jo Latvijas Republikas likumdošanas akti nepazina morālo kaitējumu un aizsargāja personu tikai izņēmuma gadījumos, kad to tieši paredzēja, piemēram, Civillikuma 79.1.,2352., 2352.1.,2353.panti un citi. 2006.gada 26.janvārī Saeima pieņēma un Valsts prezidents 2006.gada 9.februārī izsludināja likumu, ar kuru visbeidzot tika izdarīti radikālāki grozījumi morālā kaitējuma institūta noteikšanai. Civillikuma 1635.pantā tagad ir morālā kaitējuma definīcija.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −14,98 €
Work pack Nr. 1355349
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register