Nepārtrauktības doktrīna Latvijā

Viens no svarīgākajiem brīžiem Latvijas vēsturē bija neatkarības atgūšana pēc 50 gadu ilgas un prettiesiskas okupācijas. Atjaunojot neatkarību Latvija vēlējas būt tā pati valsts, kas tika proklamēta 1918. gada 18.novembrī. Tāpēc darba galvenais mērķis būs iepazīties ar nepārtrauktības doktrīnu Latvijā. 20.gadsimata Latvijas vēsture bija ļoti sarežģīta un mainīga. Latvija ieguva, zaudēja un atguva neatkarību. Tā pārdzīvoja vairākas revolūcijas un okupācijas, kā arī divus postošus pasaules karus, pēc kuriem samazinājās iedzīvotāju skaits. Latviešu tautai pagājušais gadsimts bija cīņa par izdzīvošanu ,kuras galvenais mērķis bija saglabāt latviešu nāciju kā kopību un nosargāt tās kultūru. Politiskajā aspektā šo gasimtu nepārprotami raksturo latviešu centieni nostiprināt valstisko neatkarību un atbrīvoties no svešzemju pakļautības. Trīs vissvarīgākās robežšķirtnes šajā Latvijas vēstures posmā, 1918., 1940. un 1990. – 1991.gadā – ir tieši saistītas ar neatkarīgas valsts rašanos, bojāeju un valsts atjaunošanu. Tieši šie notikumi ļoti labi parāda iemeslu kāpēc ir vērts runāt par Latvijas valsts nepārtrauktību