Secinājumi.
1. Normatīvie akti norāda uz piederību tiesībām. Tā ir svarīga tiesību forma.
2. Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, tā izstrādāšanā un apstiprināšanā PII vadītājam jāievēro savas pilnvaras tiesībspējas un rīcībspējas.
3. Katram Latvijas Republikas pilsonim, kā arī nepilsonim ir tiesības uz izglītību, darbu, atpūtu, sociālu nodrošinājumu, vārda brīvību. To nosaka Latvijas Republikas Satversme.
4. ANO Konvensija par bērna tiesībām – tas ir tiesiskais, pedagoģiskais un sociālais pamats bērna tiesību aizsardzībai.
5. Normatīvie akti, kuri nosaka PII darbinieku, bērnu un vecāku atbildību, tiesības un pienākumus ir šādi Likumi:
• Izglītības likums
• Vispārējās izglītības likums
• Darba likums
• Bērna tiesību un aizsardzības likums
• Latvijas Republikas Satversme
• Likums par svētku un atceres dienām u.c.
Ministru Kabineta Noteikumi: „ Noteikumi par kvalificēta personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs.” u.c.
Ministru kabineta ieteikumi: „ Pirmsskolas izglītības konsultatīvā centra paraugnolikums.” u.c.
6. Bērna tiesības uz izglītību nodrošina valsts, pašvaldības un vecāki.
7. Izglītības likums nosaka vecāku pienākumu nodrošināt bērna izglītošanu, sadarbojoties ar izglītības iestādes pedagogiem.
8. Katra pedagoga pienākums ir ievērot bērna tiesības, īstenot izglītības programmu sadarbībā ar izglītojamā ģimeni.
9. Visi minētie tiesību akti nosaka bērna tiesības un pienākumus, tā ievērošana un īstenošana atkarīga no vecākiem, pirmsskolas pedagogiem un sabiedrības attieksmes.
10. Šķēšļi cilvēka tiesību un pienākumu īstenošanā izskaidrojama, ka joprojām sabiedrībā valda iesakņojies stereotips: atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu.
…
