Pirmajā pasaules kultūras konferencē, kas notika Meksikā 1982.gadā, tika pieņemta kultūras definīcija, kas veido turpmāko jēdzienisko pamatu kultūras un attīstības diskursam: „Kultūra šī jēdziena visplašākajā nozīmē ir visu to īpašo garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un līdzās mākslai un literatūrai ietver sevī arī dzīves un līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus.”1
Kultūra, kultūras nepieciešamība, tās pieejamība vai šķēršļi mūsdienu sabiedrībā ir nozīmīgi jēdzieni. Austrālijas kultūras pētnieks Džons Hoks (Hawkes, 1946), balstoties uz kultūras jēdziena antropoloģisko skaidrojumu, atklāj kultūru kā horizontālu ikvienas sabiedrības un kopienas attīstību caurvijošu sistēmu, kas atkarībā no konteksta ietver gan sabiedrības izaugsmes mērķus, gan sabiedrības izpausmes veidus un rezultātus.2
Ik gadu kopš 2006.gada Latvijā tiek veikta iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu.3 Pēc šāda veida pētījuma un iegūtajiem datiem var izdarīt secinājumus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kultūru kopumā, kultūras pasākumu apmeklēšanu un iesaistīšanos kultūras dzīvē.
Kultūra ir pamatvajadzība – tā ir sabiedrības pamats. Kursa darba temata izvēli veicinājuši vairāki faktori – autore dzīvo lauku teritorijā, Kolkas ciemā, kur kultūrvidei piešķirta liela nozīme vēsturiskās un ģeogrāfiskās attīstības dēļ. Autore pati darbojas Kolkas pašdarbības kolektīvos un piedalās kultūras pasākumu organizēšanā, tāpēc radās interese noskaidrot, kādi ir galvenie faktori, lai lauku teritoriju iedzīvotāji apmeklētu kultūras pasākumus un būtu apmierināti ar kultūras pieejamību.
Tāpat temata izvēli veicināja tas, ka līdz šim pētījumi par kultūras pieejamību Latvijas lauku teritorijās veikti ļoti maz. Autores izvēlētā pētījuma tēma par kultūras pieejamību Latvijas lauku teritorijā ir salīdzinoši plaša, ir iespēja atrast vairākus pētījuma virzienus, tāpēc kursa darba ietvaros veiktais pilotpētījums ir kā ievads bakalaura darba pētījumiem, kurā autore vēlētos pētīt, analizēt un salīdzināt kultūras pieejamību Latvijas pilsētās un lauku teritorijās. Kursa darba ietvaros autore nonāca pie atziņas, lai konkrētās lauku teritorijas un pašvaldības attīstības plānošana būtu efektīva, tās metodoloģijā jābūt ietvertam kultūras aspektam, kura ietekme jāvērtē tāpat kā vides, sociālo un ekonomisko apstākļu ietekme.
Pētījumā analizēta kultūras pieejamība no dažādiem aspektiem – kultūras pasākumu biežums, cenu politika, pašdarbības kolektīvu darbība, tomēr kā galveno pētāmo objektu autore izvēlējusies Kolkas ciema iedzīvotāju apmierinātību ar kultūras jomas organizāciju Kolkā un šķēršļiem, ar kādiem nākas saskarties kultūras pasākumu apmeklēšanā Kolkā.
Kursa darba mērķis ir izzināt galvenos šķēršļus kultūras pieejamībai lauku teritorijās, konkrēti Kolkas ciemā.…
