Pastāv vairāki interviju veidi un pašu interviju izmanto kā datu vākšanas metodi ne tikai socioloģijā, bet arī citās sfērās, piemēram, psiholoģijā un žurnālistikā. Socioloģiskajos pētījumos empīriskās informācijas vākšanai izmanto kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes. Savā referātā es aprakstīšu vienu no interesantākajiem kvalitatīvo pētījumu veidiem – padziļināto interviju. Pašu intervēšanu var lietot arī kā vajadzīgo datu iegūšanas metodi kvantitatīvajos pētījumos, taču tādā gadījumā atšķiras tās būtība, mērķis un struktūra. Kvantitatīvā pētījumā intervija ir veids, kā iegūt atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, vadoties pēc noteikta parauga, respondentu izmantojot kā informācijas ieguves līdzekli. Kvalitatīvajā pētījumā katra intervija ir unikāla un vienreizēja, tās mērķis nav iegūt pēc iespējas vienveidīgākas atbildes, lai tās pievienotu noteiktam procentuālam lielumam citu atbilžu. Ar padziļinātās intervijas palīdzību noskaidro konkrētā respondenta pieredzi, sajūtas vai attieksmi par kādu jautājumu – respektīvi, tā interpretāciju. Šī metode ir viena no personiskākajām un tieši tas mani visvairāk piesaistīja iespējai to izpētīt dziļāk, tā prasa salīdzinoši lielu intervētāja iesaistīšanos un ieinteresētību tematā, par kuru tiek runāts ar respondentu. Daudz nozīmīgāka kā anketēšanā u.c. kvantitatīvo pētījumu veidos ir savstarpējā intervētāja un respondenta interakcija, spēja sadarboties un piemēroties. Ļoti nozīmīga ir intervētāja maksimāla neitralitāte un objektivitāte, jo profesionāla intervētājam jāmanevrē starp ieinteresētas paziņas un neatkarīga pētnieka lomām.…
