Aktualitātes, salīdzinājums, personīgais vērtējums
Manuprāt, šī novele ļoti labi atspoguļo daudzas arī mūsdienās aktuālas sabiedrības un individuālu cilvēku problēmas. Novelē “Kādas blusas stāsts”, izmantojot humoru, ir parādītas tādas cilvēku īpašības, kas bieži vien netiek ievērotas tik daudz, cik, iespējams, vajadzētu. Ikdienā mēs bieži vien tiktiešām uztraucamies un baidāmies par niekiem, un sajūta ir tāda, ka to darām speciāli, lai tikai sev un citiem sabojātu garstāvokli. Man pašai, piemēram, ir ļoti bail no zirnekļiem, taču tam pilnībā nav iemeslu – tam zirneklim no manis būtu vairāk bail, nekā man no tā, jo tas man neko nevar nodarīt. Tāpat novelē ir ar blusu. Cilvēks pats sev iedzen galvā problēmas, par tām uztraucoties izniekojot savu laiku, kuras patiesībā nav ne piliena uztraukuma vērtas. Un vairojoties šīm problēmām, vairojas arī naids – pret apkārtējiem cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām un parādībām.
Man pašai šis stāsts daudz lika domāt par to, kādēļ mēs vairojam šo novelē atspoguļoto naidu un bailes, un izskaidrojumu tam, diemžēl, atrast nevaru. Kāda nozīme ir tam, ka vienreiz iekož ods vai kāda maza blusa – tās arī ir dzīvas radības. Bet laikam tam tā vienkārši jābūt un tā ir pieņemts – cilvēks sevi vienmēr nostāda visaugstāk par visiem. Ja iekož ods – to nogalina, bet ja iesit cilvēks – agri vai vēlu ar to salabst. Tik nevērtīgas mums šķiet vājāko un mazāko dzīvības. Beigu beigās viss tiek darīts tikai tādēļ, lai pašam labi – gaļu ēd, jo tas ir garšīgi, blusas necieš, jo koduma vietas pāris dienas kasās, mežus posta, lai pašiem ir papīrs un baļķi kamīnā. Viss tas tikai dievišķā cilvēka ērtībām.
Noveli “Kādas blusas stāsts” savā ziņa varētu salīdzināt ar Jāņa Ezeriņa noveli “Šaha partija”. Tajās abās ir atspoguļota laika untumaina un muļķīga iztērēšana un dzīves izniekošana sīkumiem un pilnībā nevērtīgām lietām.
…
