Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:926369
 
Evaluation:
Published: 24.10.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Olu prečziniskais raksturojums    4
1.1.  Olu vēsture    4
1.2.  Olu iegūšana un olu veidi    5
1.3.  Olu iedalījums pēc kvalitātes kategorijām    6
1.4.  Olu iesaiņošana    8
1.5.  Olu un olu iepakojumu marķējums    11
2.  Vistas olu uzturvērtība    13
3.  Olu ēdienu iedalījums    14
4.  Olu pirmapstrāde    15
5.  Olu siltapstrāde/ gatavošana    16
5.1.  Uzturvielu izmaiņas siltapstrādes procesā    16
6.1.  Olu salāti ar vistu un mārrutku mērci    18
6.2.  Olu un šampinjonu sacepums    20
7.  Olu ēdienu pasniegšanas raksturojums    22
  Kopsavilkums    23
  Izmantoto avotu saraksts    24
Extract

Olu izmantošana pārtikā iet gandrīz paralēli laikam, kad cilvēki uzturā sāka izmantot vistu un putnu gaļu. Lai gan tas nav skaidrs, kad un kur aizsākās olu lietošana uzturā, taču vistu audzēšana pārtikas nolūkiem ir ļoti sena, tādējādi arī olu patēriņš pārtikā ir attiecināms vēl uz senajiem cilvēkiem.
Olas vienmēr ir bijis auglības simbols un tām ir bijusi reliģiska nozīme. Līdz pat šai dienai olas tiek asociētas arī ar dažādiem svētkiem un apvītas ar folkloru un dažādiem notikumiem, kas tiek arī atspoguļoti mūsdienās visā pasaulē. Vieni no visplašāk pazīstamajiem svētkiem ir Lieldienas, kuros no reliģiskā aspekta tiek svinēta Kristus augšāmcelšanās. Kā olas kļuva saistītas ar šiem svētkiem šķiet var meklēt gan bioloģiskos, gan kultūras iemeslos. Viens no skaidrojumiem kādēļ olas saistās ar Lieldienām ir, ka pirms moderno tehnoloģiju izmantošanas lauksaimniecībā, vistas ziemas laikā dēja maz olu un līdz ar to apmēram uz Lieldienu laiku vistām atsākās jauns dēšanas cikls un olas bija pieejamas vairāk tieši uz šiem svētkiem. Turklāt tā kā olas uzskatīja par pārtikas luksusa preci, tad gavēņa laikā, tās ēst bija aizliegts, tādēļ bija vēl viens iemesls kādēļ olas Lieldienās ieņēma tādu lomu. [5]
Līdz 19.gs. Latvijā putnkopība zemnieku saimniecībās bija mazattīstīta. Atsevišķas muižas audzēja putnus, bet to nozīme vairāk bija dekoratīva, nevis saimnieciska. Līdzīga situācija bija arī citās Baltijas republikās. Kopš 1870.gadam, kad Eiropā parādījās pirmie inkubatori, putnkopība kļuva par populāru un ienesīgu lauksaimniecības nozari. Putnkopības attīstību netieši veicināja arī saldētavu ierīkošana, kas radīja iespēju labāk uzglabāt putnkopības ražojumus – olas, putnu gaļu. Putnkopība strauji attīstījās Anglijā, Amerikā, Vācijā, Francijā, Dānijā un citās valstīs, kā arī līdz ar to sāka celt mītnes, kurās turēja no 5 līdz pat 15000 putnu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register