Augsnes resursu izvērtējums un mēslošanas sistēmas projekts modeļsaimniecībai "Bebrulejas"

1. LITERATŪRAS APRAKSTS
Literatūras apskatu veidošu par podzolēto glejaugšņu raksturojumu un kāpostu mēslošanas īpatnību raksturojumu, pēc darba uzdevuma.
1.1 Podzolēto glejaugšņu raksturojums
Podzolēto glejaugsnes – augsnes ar podzolizācijas un klejošanās pazīmēm, ģenētiskie horizonti labi diferencēti.
Podzolēto glejaugsnes visvairāk sastopams Austrumlatvijas līdzenumā un Piejūras zemienē. Augstienēs podzolētās glejaugsnes sastopamas starppauguru ieplakās. Lauksaimniecībā izmantojamās platībās podzolētās glejaugsnes vairāk ir izplatītas ganībās un pļavās, bet tīrumos augšņu iekultivēšanas rezultātā to ir saglabājies relatīvi maz. Ievērojams podzolēto glejaugšņu platības aizņem meži – slapjais damaksnis, slapjais mētrājs, slapjais vēris, kā arī vietām mētru un šaurlapju āreņi.[3]
Veidojušās uz bezkarbonātiskiem, ar augu barības elementiem nabadzīgiem cilmiežiem, pārpurvojoties podzoliem un velēnu podzolaugsnēm. Pārpurvošanās notiek līdzenumos ar vāju noteici, nogāžu lejasdaļā, augsto un pārejas purvu malās. Podzolu un velēnu podzolaugšņu pārpurvošanos veicina skābu, karbonātiem nabadzīgu gruntsūdeņu līmeņa pacelšanās tuvu augsnes virskārtai, ūdenī maz caurlaidīga, sablīvēta B horizonta izveidošanās, augu barību elementu trūkuma dēļ ieviesušos purva augi, kas uzkrāj ūdeni, radot anaerobus apstākļus, u.c. faktori. Visvairāk sastopams Austrumlatvijas līdzenumā un Piejūras zemienes augšņu rajonos. LIZ podzolētās glejaugsnes vairāk izplatītas ganībās un sausākās pļavās. Tīrumos šo augšņu ir maz. Ievērojamas podzolēto glejaugšņu platības aizņem meži – slapjais damaksnis, slapjais vēris, kā arī vietām mētru un šaurlapu āreņi.[3]…