Stabilā pasaules ekonomikas attīstības periodā pēķšni negaidīti uzliesmoja bīstams viruss,
jeb Covid – 19, kurš īsā laika posmā pārņēma visu pasauli un sasniedza globālas pandēmijas līmeni.
Slimība strauji izplatās un ir ļoti lipīga, ja tā netiek ierobežota, tā kļūst nekontrolējama. Tāpēc
pasaulē tai skaitā arī Latvijā tiek ieviesti dažādi ierobēžojumi, piemēram - pārvietošanās
ierobežojumi, pulcēšanās ierobežojumi un stingra izolācija mājoklī. Visa šī pandēmija, kā arī
ierobežojumi atstāj ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības dimensijām. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs
savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā.
Pasaules dabas fonds (WWF) publikācijā ar nosaukumu “ Steidzams aizcinājums aizsargāt cilvēkus
un dabu”[1] tiek minēts, ka Covid – 19 vīruss kļuva par vienu no visizplatītakajām zoonozēm, kas
nepilna gada laikā izraisīja 1,5 miljonus nāves gadījumu. Covid – 19 vīruss ir jaunākā zoonotiskā
slimība cilvēkiem un parāda, cik cilvēka veselība un daba ir cieši saistīti. Mijiedarbība ar dabu var
pakļaut cilvēkus dažādām dzīvnieku slimībām. Patiesībā katru gadu rodas apmēram trīs līdz četras
jaunas infekcijas slimības, no kurām lielākajai daļai ir savvaļas dzīvnieku izcelsme. Pēdējo
gadsimtu laikā cilvēku populācijas pieaugums, urbanizācija , mežu izciršana un savvaļas dzīvnieku
tirdzniecības ir ietekmējusi apkārtējo vidi.…