Latvijas bagātības ir lielā dabas daudzveidība, skaistas ainavas, nepiesārņoti ūdeņi, maz pārveidoti meži, purvi un pļavas, tomēr, lai gan tie vēl nav piesārņoti mums vajadzētu pievērst uzmanību dabas aizsardzībai.
Vispirms jānoskaidro ko mēs saprotam ar jēdzienu ’’dabas aizsardzība’’ tas ir unikālu, zinātniskā, estētētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņa nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu aizsargāšana un racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana.
Daudzas Latvijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas un biotopi Eiropas valstīs ir kļuvuši par retumu. Šo valstu valdībām jāiegulda lieli līdzekļi dabisko biotopu saglabāšanai. Lai gan Latvijai ar augu, dzīvnieku un biotopu saglabāšanu milzīgas problēmas nav, tomēr nevajadzētu aizmirst par to saglabāšanu. Tieši tādēļ Latvijā jau sen pastāv īpaša aizsargājamas dabas teritorijas, kuras ir iedalītas 7 kategorijās. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas Latvijā nosaka 1993. gadā pieņemtais likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” . Tur minētas 6 šādu teritoriju kategorijas:
1) Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. To izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu, veicinot ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību. Pašlaik Latvijā ir viens biosfēras rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.
2) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Pašlaik Latvijā ir 3 nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru un Slīteres.…
