Datorizācija mūsdienu pasaulē. Redzamā un neredzamā puse - telpā un laikā

Dzīvojot globālā ciematā, kā to savulaik teicis Maršala Makluana (Marshall McLuhan), mūsdienu komunikācijas iespējas spēj sniegt neiedomājami plašu darbības loku, kas rada nodrošinājumu miljoniem cilvēku būt saistītiem. Viens no šiem elementiem, dators, kas laika gaitā mums ir radījis neskaitāmi daudz atvieglinājumus, protams, arī sarežģījumus, ir tik ļoti mainījis mūsu ikdienu un uztveri kopumā. Šajā darbā arī tiks apskatīta un analizēta kā globalizācijai pakļāvusies datora lietojamība, ko tā sniedz un kā tā darbojas telpā un laikā. Informācijas vides kontekstā svarīgākas ir vietas, laika un telpas iezīmes. Mūsdienu sabiedrībā vairums cilvēku vienlaicīgi darbojas ne tikai vidē, ko nosacīti var nosaukt par „redzamo”, bet arī „neredzamajā” informācijas un darba vidē, kur „redzamā” vide veidojas indivīda personiskās pieredzes rezultātā, bet „neredzamā” – no meditētajām zināšanām un informācijas. „Redzamā” un „neredzamā” vide ir atkarīga no indivīda izziņas spējām, individuālajām un kolektīvajām interesēm un vajadzībām, no vienas puses, un informācijas resursiem un to pieejamības, no otras puses. Darba un informācija vidē, laika un vietas tieša saistība ar indivīdu, kā satura radītāju un lietotāju jau sen ir zudusi, īpaši attiecībā uz tradicionālo sabiedrību pieņēmumiem un modernās sabiedrības attīstīšanos. Modernās sabiedrības arvien vairāk un vairāk izplešas laikā un telpā. Laika barjeras nojauca paradumu un tradīciju izplatīšanās.