Eiropa 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā: industriālā revolūcija un politisko ideoloģiju izmaiņas

Palielinoties industrializācijai, palielinājās imigrācija uz pilsētām un tā tiek dēvēta par urbanizāciju. Pilsētās strauji pieauga iedzīvotāju skaits, jo iedzīvotāji no lauku reģioniem devās meklēt darbu uz rūpniecību pilsētām. Eiropas iedzīvotāju skaits strauji palielinājās dabiskā pieauguma ceļa, kā arī mirstības līmenis turpināja pieaugt, bet sakarā ar medicīnas attīstību mirstība tika samazināta. 1914. gadā Eiropā bija vairākas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits sasniedza miljonu, vairumā tās bija Lielbritānijas lielākās pilsētas, kā arī Berlīne, Vīne un Maskava. Politikā 19. gadsimtā attīstījās trīs galvenie virzieni un tie bija – liberālisms, nacionālisms un sociālisms. Liberālismu raksturoja pavalstnieku sadarbību ar pārvaldību, un to uzskata par vidusšķiras ideoloģiju.
Skaidri ir saprotams, ka industriālā revolūcija atstāja paliekošas sekas turpmākā Eiropas attīstībā. Sekas var vērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi, jo pateicoties modernizācijas procesiem attīstījās tehnoloģijas un veicināja iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, bet līdz ar to attīstījās jaunas idejas par valstu bruņošanos, un sākās savstarpējas militārās cīņas par ietekmi un teritorijām. Lielbritānija bija vadošā valsts industrializācijas procesā un tā īstenoja politiku, kas to interesētu.
…