Ārstniecības konfidencialitātes galvenais mērķis ir panākt pacienta uzticību. Pacienta uzticība tiek balstīta uz ārsta ētiski pareizu rīcību. Savā esejā, pirmkārt, es mēģināšu noskaidrot konfidecialitātes vispārējo nozīmi un jēdziena būtību, liekot akcentu uz ārstniecības iestādēm. Konfidencialitāte attiecas uz informāciju, ko persona ir izpaudusi, kādam, piemēram, ārstniecības personai. Otrkārt, konfideancialitātes aspekta tiesiskais regulējums ārstniecības iestādēs ir atkarīgs no spēkā esošajiem, aktuālajiem normatīvajiem aktiem. Normatīvie akti nosaka ārstniecības personas rīcības ierobežojumu un pārkāpumu sankcijas. Es apkopošu Latvijas teritorijā piemērojamos normatīvos aktus, kas regulē konfidencialitāti ārstniecības iestādēs, tajā skaitā Pacientu tiesību un Personas datu aizsardzības likumu un starptautiski saistošos - ANO Vispārējo cilvēktiesību konveniciju, un Eiropas Savienības ietvarā spēkā esošos normatīvos aktus. Treškārt, konfidencionalitātes koncepts ārstniecībā ir ētikas pamatelemets, kura interpretācijā pastāv zināma probelmātika. Es apkopošu esošo judikatūru konfidencialitātes principa ievērošanā ārstniecības iestādēs, un izsecināšu problēmas aktualitāti.