Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:817321
 
Evaluation:
Published: 02.03.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Zinātne un reliģija
Kā jau iepriekš noskaidroju gan zinātnei ir liela saistība ar filozofiju (visi pētījumi un atklājumi sākas ar kādu domu, filozofējumu), gan reliģijai ar filozofiju (ja nebūtu filozofijas, cilvēkiem nebūtu jārada dievi, kas izskaidrotu dažādas parādības, bez filozofijas visi dzīvotu kā roboti). Bet kāda gan ir reliģijas un zinātnes saistība caur visiem šiem gadiem? Kā reliģija ietekmējusi zinātnes attīstību, vai zinātne apšauba dažādas reliģijas uzskatus.
Senos laikos zinātni vairāk ietekmēja reliģija, dažādus spriedumus neatzina par patiesiem, jo tie varētu jaukt ierasto kārtību. Tāpēc arī senāk cilvēki bija ticīgāki dažādiem dieviem, piemēram, Zemes dievam veica ziedošanas rituālus, lai zeme būtu auglīgāka. Mūsdienās tā vietā tiek izmantoti dažādi minerālmēsli, lai uzlabotu ražu, taču joprojām tiek ņemti vērā laiki, kad labāk stādīt un sēt sev dārzu. Šeit sastopas zinātne un ticība šiem kalendāriem. Augošā mēnesī aktivizējas zemes augšdaļa, kas tiecas uz augšu, tāpēc tad stādi augs labāk. To pamato arī uz dabas novērojumiem, tāpēc var teikt, ka savā ziņā ir iesaistīta gan zinātne, gan ticība, ka mēness ietekmē auglību.
Laikam ejot rodas dažādas ticības, kas arī kontrolē sabiedrības kārtību. Viduslaikos līdzīgi bija ar kristietību un tās attiecībām ar zinātni. 17. gs. Galileju un Džordāno Bruno cieta no baznīcas ietekmes. Bruno nonāca inkvizīcijas ugunskura liesmās. Ir izteikts variants, ka Džordāno notiesāja par to, ka viņš atbalstīja un propagandēja Nikolaja Kopernika heliocentrisko teoriju. Džordāno arī bija ļoti inteliģents cilvēks un bieži izteica dažādas teorijas un pēc tam centās tās pamatot. Bet Galilejs tika cauri ar nelielu izbīli, uz ceļiem nožēlojot maldus un pavadot divus mēnešus mājas arestā. Baznīca piespieda viņu atteikties no Kopernika uzskatiem, jo tas varētu sagraut iedzīvotāju uzticību, jo ja jau 1000 gadu viņi ticējuši, ka Zeme negriežas, bet pēkšņi viss mainās, kāpēc gan citas lietas arī tad ir patiesas? No tā var secināt, ka viduslaikos reliģijai bija stingra kontrole pār zinātni.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1239374
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register