Ikkatram ir savs sapnis

Mazs zēns rotaļādamies sapņo par jaunu rotaļu mašīnu. Apzinīgā skolniece, skolas solā sēžot, sapņo par vasaras brīvdienām. Nelaimīgs mīlnieks sapņo par saldo un burvīgo mīlu. Svētā Grāla meklētājs alkst un sapņo par tā atrašanās vietu. Ikkatram ir savs mērķis, savas ilgas un savas cerības. Ikkatram ir savs sapnis.
Bet ne visi ieliek pietiekami daudz no sevis, lai savu sapni piepildītu. Ir tik daudz neizsapņotu sapņu, ne tikai tāpēc, ka tie būtu nepiepildāmi, bet gan tādēļ, ka mēs darām pārāk maz, lai tos piepildītu. Bieži vien ar cerību vien nepietiek, ir vajadzīgs, kas vairāk. Ikkatrs sapnis un vēlme parāda to, kādi esam, pēc kā alkstam, pēc kā tiecamies, par ko cīnāmies. Gan tas, cik mūsu sapņi ir reāli vai nereāli, gan tas, cik sparīgi mēs uz tiem tiecamies par mums izsaka ļoti daudz. Tas parāda, cik stiprs ir mūsu gribasspēks un cik stipri esam mēs paši. Dažkārt mēdz pietikt tikai ar vēlmi un neizsīkstošu cerību, dažkārt jāiegulda daudz vairāk darba. Un, manuprāt, tie, kuri ne tikai vēlas, bet arī iegulda darbu ir ļoti augsti vērtējami cilvēki. Taču ne visi pamana šos cilvēkus un ne visi spēj viņus novērtēt. Varbūt tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc sapņi paliek neizsapņoti.…