Sapnis par Rīgu

Nodots RV1Ģ Es atvēru acis un izgāju ārā. Rīga bija pazudusi. Rīga bija prom. Rīga aizgāja un pameta mani vienu. Es meklēju Rīgu visur, es paskatījos pa logu, es izgāju ārā, es gāju pa ielām un meklēju Rīgu. Es prasīju garāmgājējiem, bet neviens nezināja teikt, kur palikusi Rīga un tas viņus neinteresēja. “Rīga, kas ir Rīga?”, viņi teica, “Mēs dzīvojam savu dzīvi, vienalga kur, mēs dzīvojam.” Bet es tā negribēju. Es gribēju atrast savu Rīgu. Es gāju un skrēju, un meklēju. Nekas nebija palicis no Rīgas... Es zināju, ka bija Rīga, ka Rīga ir skaista, bet es biju tukšs, sirds bija tukša...