Secinājumi
1. Ekonomiskās krīzes ietekme ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu arī tādā nozare, kā personāla vadība – tās process organizācijās ir mainījies, ieņemot daudz lielāku lomu nekā agrāk, tādēļ uzņēmuma vadītāji apzinās, ka labs personāla speciālists var sniegt būtisku ieguldījumu katra uzņēmuma attīstībā.
2. Ekonomiski sarežģītā laikā ir nepieciešamas jaunas metodes, jauni procesi lai sasniegtu noteiktos mērķus un palielinātu konkurētspēju, veiksmīgā gadījumā iztiekot bez darbinieku skaita samazināšanas, tādēļ mūsdienīgi orientētiem personāla speciālistiem jāprot efektīvi izmantot sava personāla potenciālu.
3. Personāla vadības tendences var rezumēt tā, ka notikusi personāla vadītāja lomas maiņa organizācijā, proti, personāla vadītāji pārzina uzņēmuma saimniecisko darbību, piedalās uzņēmuma stratēģijas izstrādāšanā, nebaidās piedāvāt risinājumus biznesa mērķu sasniegšanā, cieši sadarbojoties ar organizācijas vadītājiem. Varētu teikt, ka ir notikusi personāla vadības lomas „liberalizācija”.
4. Jaunā personāla vadība ir saistīta ar pārmaiņu un talantu vadību, personāla speciālisti saskaras ar savādākām pieejām personāla atlasē, apmācībā un vadīšanā. Katrs darbinieks tiek vērtēts kā personība, lai tas cienītu vadību un būtu lojāls uzņēmumam.
5. Liela uzmanība šobrīd tiek pievērsta arī darbinieku motivācijai, liela nozīme ir profesionālās apmācības un karjeras izaugsmes iespējām, jo apmācīt darbiniekus ir vieglāk un finansiāli izdevīgāk, nekā meklēt arvien jaunus aizgājušo vietā, taču novērojamā arī tāda tendence, kā darbinieku rotācijas palielināšanās starp uzņēmumiem, jo daudzos amatos sāk trūkt atbilstošu speciālistu.
6. Personāla atlasē vairāk nekā jebkad tiek strādāts ar „sirdi”, jo ir notikušas izmaiņas no korporatīvās uz darba kultūru organizācijā, kur rezultāta sasniegšanai svarīgs ir efektīvs darbs un prieks par padarīto, nevis pareizās procedūras un hierarhijas.
…
