Papildus galvenajiem elementiem stratēģijā bieži ietver izvēles elementus. Piemēram, anti-krīzes rīcības plānus. Šie plāni ir balstīti uz riska analīzi, konkrētu projektu, uzņēmumu ietvaros un iekļauj sevi algoritmus rīcībai ārkārtas situāciju gadījumā. Bieži vien, sabiedrisko attiecību stratēģija ietver ari budžeta datus. Tas ir, kopā ar rīcības plānu un grafiku tā īstenošanai, tiek iesniegtu konkrēti skaitļi par plānotajiem izdevumiem resursu, līdzekļu iegādei, nepieciešamajām investīcijām. Sabiedrisko attiecība stratēģija bieži ietver sākotnēju novērtējumu par tās efektivitāti t.i. novērtēt gaidāmos rezultātus plānotajām aktivitātēm.
Bieži vien organizāciju stratēģijas nosaka pozīcijas, uz kurām būtu jātiecas nākotnē un kādā virzienā jāveic uzlabojumi, tādejādi norādot, kādas izmaiņas organizācija vēlētos ieviest un kāda ir tās iekšējā politika. Grāmatas „Apseglot pārmaiņu vējus” autore Ieva Kalve atzīst, ka pastāv septiņi galvenie stratēģiskās vadības posmi jeb sastāvdaļas, kuras vajadzētu iekļaut organizācijas stratēģijā: pārskats – kur mēs patlaban atrodamies; vērtības – kas mēs vēlamies būt; stratēģiskais nolūks – kurp mēs vēlamies iet, ko sasnieg; stratēģija – kā mēs tur nokļūsim; taktika – kāds ir nākamais solis; pārraudzība – kuri cilvēki ir atbildīgi par progresa kontroli; novērtēšana – vai ir skaidri definēti novērtēšanas kritēriji (Kalve, 2005).
Kopumā, kā mēs varam redzēt pastāv vairāki stratēģijas definējumi. Ir gan kopīgas iezīmes, gan atšķirīgas. Tāpēc sastādot sabiedrisko attiecību stratēģiju daudz kas ir atkarīgs no konkrētā sabiedrisko attiecību speciālista uzskatiem un viņa darbības stila, protams, neaizmirstot par vispār pieņemtām sabiedrisko attiecību stratēģijas un stratēģijas kopumā pastāvošajām iezīmēm. Īsāk sakot sabiedrisko attiecību stratēģija = programma/plāns pozitīvas publicitātes veidošanai un veicināšanai..
…
