Mūsdienu pasaulē klonēšana ir aktuāla tēma un ar tās palīdzību zinātnieki spēj radīt vēl vienu tik pat īpašu un neatkārtojamu organismu kā sākotnēji. Manuprāt, klonēšana ir ieguvums, jo ar tās palīdzību zinātne turpina attīstīties un pilnveidoties, taču skatoties no vispārīgā viedokļa, tai ir arī savi mīnusi.
Pirmkārt, viens no visbiežāk paustajiem argumentiem ir tāds, ka klonēšana samazinās ģenētisko daudzveidību. Otrkārt, klonēšana var būt galvenais ierocis pret dažādām cilvēku kaitēm un slimībām. Un treškārt, ko pasaulei nozīmētu termins – cilvēka klons? Vai tā būtu pieņemama parādība cilvēku vidū?
Tā kā klons ir šūnas donora ģenētiska kopija, tam ir līdzīgs produktivitātes potenciāls, piedzimstot tas ir identisks savam radītāja organismam un izskatam, taču jāzina ir kāds būtisks fakts, ka klonu mirstība ir daudz augstāka nekā dzimum vairošanās ceļā iegūtiem dzīvniekiem un ir pierādījumi tam, ka kloni ir slimīgāki nekā dabiskā ceļā vairoti dzīvnieki. Tomēr, ja to izmantos pareizi līdz ar piemērotiem pārvaldības pasākumiem, jādomā, ka klonēšana negatīvi neietekmēs mājlopu sugu ģenētisko daudzveidību.