Koleģiālais vadīšanas stils

Daudz laika tiek pavadīts diskutējot un mēģinot izvēlēties pareizāko variantu. Turklāt, ja darbā tiek pieņemts cilvēks kurš pēc dabas ir līderis ar radošām un pārliecinošām idejām, viņam būs ļoti grūti iejusties kolektīvā, jo gadījumā, ja darbinieki nemācēs rast kompromisu - radīsies nepatīkamas situācijas. Jāatzīmē arī tas, ka vadītāja satuvināšanās ar darbiniekiem un kļūšana par draugiem, protams, ir vērtējama pozitīvi, bet jāatceras ka tādējādi padotie var iepazīt sava vadītāja sliktās un vājās puses, kas neparedzētos gadījumos var tikt vērstas pret viņu. Un protams, gadījumā ja vadītājam ir labvēlīgāka attieksme pret kādu konkrētu darbinieku, viņš piešķir prēmijas vai citus labumus – pret viņu zūd pozitīva attieksme no citiem darbiniekiem, viņi pieprasa privilēģijas arī sev, un ja vadītājs nespēj atteikt – rodas haoss. Respektīvi – vada vadītājs, bet valda padotie.
Secinu, ka koleģiālais stils, atšķirībā no demokrātiskā ir vēl brīvāks, ar spēcīgāk uzsvērtu vērtību uz darbiniekiem un lielāku sadarbību ar vadītāju. Vadītājs ir vēl vairāk ieinteresēts stimulēt savus padotos, taču šeit ne vienmēr valda demokrātija – ir lielāka iespēja, ka kāds kļūs labākās attiecībās ar līderi, tādējādi radot padotu šķelšanos grupās.
Lai arī kāds būtu vadīšanas stils – vienmēr jāizvērtē apstākļi un cilvēki, kuru klātbūtnē stils tiks pielietots. Pretējā gadījumā – jebkurš stils radīs negatīvu ietekmi!
…