Latvijas Universitāte 2018. gadā veica pētījumu, kura ietvaros tika analizēts, kādas prasmes un kompetences ir nepieciešamas izglītības iestādē, lai nodrošinātu efektīvu mācīšanos pieaugušajiem. Pētījuma gaitā tika secināts, ka līderības prasmes būtībā ir caurviju prasmes, kas šobrīd tiek ļoti aktualizētas projekta “Skola 2030” ietvaros, tātad saprotams, ka līderība būs ļoti nozīmīga šī projekta ieviešanā. Būtisks arguments šī pētījuma ietvaros ir tas, ka līderība ir katram skolotājam ir stiprās un vājās puses, taču līderība šādā kontekstā ir spēja savas stiprās puses iemācīt un pasniegt tā, lai ieguvēji ir visi. Pētījuma uzdevums bija analizēt pasniedzēju līderības prasmes un skolēnu (šajā gadījumā – pieaugušo) zināšanu līmeni. Rezultātā noskaidrots, ka augstāks zināšanu līmenis ir tiem, kuru pasniedzējam ir izteiktākas līderības prasmes, jo tas ir labāk spējis izprast mācību dalībnieku vajadzības un spējas, pratis pielāgoties to mācīšanās stilam. “Mācību dalībnieki intervijās norādīja, ka pasniedzējs ar savu attieksmi var radīt nepatiku pret apgūstamo vielu vai arī ieinteresēt meklēt vairāk, un tieši tas pieaugušo pasniedzējam būtu jādara. Tomēr intervijās tika pausts viedoklis, ka pasniedzējam ir jāspiež pieaugušo mācīties un kopumā ir jāmāca, lai viss mācību saturs tiktu apgūts. Līdz ar to arī pieaugušo attieksmei un uztverei pret izglītību kopumā būtu jāmainās, lai pasniedzējs varētu strādāt kā līderis, veicinot pieaugušo mācīšanos.” (Briķe, 2018, 11.lpp.) Pieaugušie izvēlas mācīties, kad tiem ir izveidojušās jau rakstura iezīmes, kas palīdz vai nepalīdz tiem mācīties, un tās ir grūti vai pat neiespējami izmainīt, tomēr arī skolēnu (bērnu) attieksme pret skolotājiem un mācīšanos var ietekmēt skolotāja spēju vai pat vēlmi būt līderim.
“Pasniedzējam, strādājot mācību procesā kā līderim, ir jāspēj pielāgoties dažādiem mācību dalībniekiem, bet tas ir iespējams tikai tad, ja viņš izprot to dažādību. Līderis neuzspiež savu viedokli, bet palūdz izdarīt secinājumus un nonākt pašam pie tiem. …
