5. Vitgenšteins īsi norāda uz muzikālas tēmas (arī attēla) un valodas teikuma saprašanas līdzību – kādi secinājumi izdarāmi no šīs līdzības? (526.–535. §§.)
Redzot attēlu mēs redzam savu redzējumu, un saprotam vai arī nesaprotam līdz galam.
Mūzikas tēmas saprašana ir līdzīga ar valodas teikuma saprašanu, jo mēs saprotam ko tas nozīmē, bet izprašanas pamatojumi būs dažādi. Mūzikā komponists radījis frāzi ar kādu konkrētu vēstījumu, līdz ar to katra skaņa ir būtiska sastāvdaļa, manuprāt, tāpat ir ar valodu, jo katra zilbe veido vārdu un līdz ar to sanāk teikums. Teikums ir doma, līdz ar to mūzikā vairākas frāzes veido teikumu, kas arī ir muzikālā doma, kā jebkurš žests ko mēs paužam. Savirknējot vairākas frāzes sanāk vesels mākslas darbs un tiek pausts jau kāds vēstījums. Tas ir tāpat kā pasakot vienu teikumu galvenā doma nebūs pateikta, līdz mēs to neiedosim tam, kas to uzklausa. Manuprāt, tikai jāsaprot tas, ka jebko var interpretēt dažādi, tāpēc arī saprast var dažādi. Jābūt konkrētam mērķim, lai izveidotu vienotu gleznu par kādu domu.
…