Recenzija Džuzepes Verdi operai "Aīda"

Džuzepes Verdi „Aīda” ir viens no viņa meistardarbiem, kas beidzot ir atgriezies arī Latvijas operā. “Aīda” ir Verdi brieduma gadu darbs, kurā komponists sasniedzis jaunu meistarības pakāpi. Daiļas, atmiņā paliekošas melodijas un tieksme mūzikā pēc iespējas patiesi atklāt darbību raksturo arī citas Verdi operas. “Aīdā” iejūtīga, dzīves pieredzē sakņota izpratne par cilvēka sarežģīto jūtu pasauli kā vēl nekad vieno mūziku un vārdu. Tieši šajā operā Verdi pilnībā izdevies atklāt savu varoņu dvēseles dziļumu un gara pasauli.
"Džuzepes Verdi "Aīda" - pati grandiozākā un visvairāk apjūsmotā meistara opera," saka Andrejs Žagars un laikam daudzi var viņam pievienoties. Tiešām šī opera bija viena no labākajām operām, ko redzēju.
Stāsts, krāšņs kā pati dzīve, kurā līdzās pastāv gaisma un tumsa, mīlestība un ienaids, triumfs un sakāve, cerības un nāve.
Operai ir 4.cēlieni un tā tika uzrakstīta 1870. un 1871.gadu mijā. Pirmizrāde notika 1871.g. Kairā un tika saskaņota ar Kairas teātra atklāšanu. Šī ir opera ir ar Ēģiptiešu nacionālo sižetu. Ēģipte ir mītu un noslēpumu zeme, un šī zeme tiek aprakstīta ar mūzikas un dziedāšanas palīdzību.
Pirmizrāde Latvijā notika 1938.gada 27.janvārī (režisors – Jānis Zariņš)
Operas sižetā galvenās lomas ieņem Aīda un Radamess (tos atveido Ludmila Magomedova un Teimurs Gugušvili.) Šīs operas saturs ir nedaudz vēsturisks un tajā ienāk Aīdas un Radamesa mīlestība. Verdi galvenā vēlme nebija padarīt Ēģiptiešu tēmu par galveno, bet gan attēlot Aīdas un Radamesa savstarpējo mīlestību un Aīdas mīlestību pret tautu.…