*Par Dombura un Voikas grāmatu. Arī šīs grāmatas noformējumā parādās atklātas ilustrācijas ar izteiktu zemtekstu. Jāsaka gan, ka šīs grāmatas noformējums tik ļoti nepiesaistīja, taču satura rādītājs gan. Ja Dreiblats grāmatā apslēpto zemtekstu izteica ar vāka ilustrācijas palīdzību, tad Domburs un Voika to izdarīja ar satura rādītāja palīdzību. Tieši tas, ka tas ir noformēts kā vēlēšanu biļeteni, liek noprast, ka šajā grāmatā lielā mērā būs runa un būs iesaistīti arī politiķi. Runājot par saturu, jāsaka, ka tajā iezīmējas arī krasas atšķirības abām grāmatām. Ja Dreiblata grāmatā saturā parādījās tikai tā īsti sešas daļas un atsevišķi hronoloģija, pieminētās personas, ievads un nobeigums (piedevām, tas, ka saturs ievietots grāmatas beigās, radīja grūtības izsekot grāmatas struktūrai), tad jāuzteic Dombura un Voikas grāmata, jo, lai arī šeit saturs sastāv no veselām 39.nodaļām, tas sniedz daudz vairāk informācijas par grāmatas saturu un pat lietā iesaistītajām personām.
Kopumā izvērtējot Dombura un Voikas grāmatu, likās, ka tajā parādās arī daudz liekas informācijas, piemēram, manuprāt, vairākas nodaļas par Lihtenšteinu (kas un kā) nebija īsti nepieciešamas, kaut gan tajā pašā laikā var apgalvot, ka jo labāka fona informācija, jo labāka izpratne par notiekošo.
Interesanti un piesaistoši bija lasīt tā laika rakstu autoru atmiņas, stāstījumu. Tas atsvaidzināja grāmatu un piešķīra rakstītajam materiālam lielāku ticamības momentu. Vismaz nebija jālasa tikai vienas personas stāstījums. …