Romiešu tiesības

Pamatoti pastāv uzskats, ka romiešu tiesības ir vienas no lielākajām antīkās pasaules kultūras vērtībām. Savulaik romieši pasludināja, ka tiesības ir vajadzīgas un noderīgas lielākajai daļai cilvēces, kā arī pilnīgi pamatoti atzina tiesības par savas valsts varenības balstu, pielīdzinot tās bruņotam spēkam. Ne velti Justiniāna Civiltiesību kopojumā – Corpus Iuiris Civilis - par to teikts: “Augstākā valsts aizsardzība balstās uz divām lietām – ieročiem un likumiem. Laimīgajai Romas tautai tiem jāpateicas, ja tā senatnē ieguvusi varu pār visām citām tautām… Vienu vienmēr atbalstīja otrs. Romas bruņotais spēks savu stiprumu guva likumos tādā pašā mērā, kā pašus likumus aizsargāja ar ieroču spēku.”
Kā savā darbā “Civilizācijas vēsture” apgalvo P.J. Anstrats: “Romas mantojums nav tikai lielisks militārās un politiskas varas organizācijas paraugs, tas saistīts ar spēju pārņemt un piemērot grieķu kultūras un intelektuālos sasniegumus savam vajadzībām, savienot tos ar savu specifisko pasaules uzskatu un vēsturisko pieredzi. Romieši izveidoja savu tradīciju literatūrā, filozofijā un mākslā, kas viduslaikos kalpoja kā visas izglītības pamats un vēlāk - renesanses laikā deva impulsu jaunām studijām. Šis mantojums vēl mūsdienās ir Rietumu civilizācijas pamats". …