Debates par žurnālistu un SA profesionāļu attiecībām ir bezgalīgas. Jo abpusēji tās ir atkarīgas viena no otras. Prese nevar strādāt bez SA un SA ir nepieciešama prese.
Žurnālistiem un sabiedrisko attiecību cilvēkiem vienmēr ir bijušas divkosīgas attiecības. Vienkārši, abpusējā atkarība un abpusējā piesardzība, nenoved pie pilnībā uzticamas vides. Kādēļ? Piemēram, pieņemot, ka prese domā „ka SA bruģē viņu ceļu pie svarīgiem cilvēkiem, ar kuriem viņi vēlas runāt”. Taču „SA speciālisti ne vienmēr izstāsta visu patiesību, jo viņi vēlas izveidot stāstu, kas nāk par labu viņu pārstāvētajai organizācijai.” Tādā veidā, ja žurnālists pieņem visu, ko viņam ir iedevuši un uzraksta stāstu, kurš balstīts uz SA speciālistu materiālu, kas ir daudz mazāk par visu patiesību, un tad, sanāk, ka žurnālists galu galā ir tas, kurš jūtas apmuļķots un pievilts.
Sabiedrisko attiecību cilvēki savukārt, uzskata, ka prese viņos vienmēr saskata šaubas. SA personāls izmēģinās visu, lai sameklētu visu nepieciešamo informāciju un prezentēs sava uzņēmuma lietu visatklātāk, kā tie to redz. Un viņi jūtas ļoti pievilti, kad publicētajā materiālā viņi saskata samežģītu stāstu, savādāku, nekā tie ir nodevuši un viņu atklātība ir izmantota pret viņiem.
Lai saprastu spiedienu uz abām pusēm, situācija ir nedaudz jāizskaidro.
Pirmkārt, 70% no visiem SA centieniem ir novirzīti tā saucamajai integrētajai mārketinga komunikācijai . Galvenokārt, tā ir produktu virzība, kas sastāv no produktu promotēšanas caur SA tiešām mediju attiecībām, kas ietver sevī žurnālistu pārliecināšanu rakstīt par produktu kā tādu vai akceptēt SA materiāla kopiju par produktu, un produkta publicitātes.
…