Tiesiskā kārtība Latvijā

Viens no populārākajiem skandāliem sabiedrībā bija par Krājbankas likvidāciju un par visām no tās izrietošajām sekām. Protams, ka tas bija valstij smags „nesamais” , ļoti dārgs scenārijs, kas ietekmēja visu banku sistēmu un tautsaimniecību. Tomēr sabiedrība uz to skatījās no sava redzespunkta. Noguldītā nauda, diezgan prāvas summas, netika izmaksātas vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, Raimondam Paulam un Santai Ančai. Ja līdz šim valsts bija sludinājusi, ka ir nauda jāuztic bankām, ka tās ir drošas iestādes, tad līdz ar šo „jucekli” ne tikai slavenību, bet visu cilvēku uzticēšanās valstij sāka pielīdzināties „nullei”. Un, protams, kā tad savādāk – tu uzticies, bet pretī saņem gandrīz neko. Un šis ir tikai viens no skandāliem, kas smagi ir grāvis tiesiskas valsts prestižu, tās būtību.
Protams, var runāt par daudz un dažādiem tiesiskas valsts graujošiem iemesliem, par to, kā un kāpēc Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams līdz tiesiskas valsts pilnīgam statusam. Protams, mums ir likumi, mums ir izstrādāta konstitūcija, ir diezgan sakārtota pārvaldes sistēma. Likums aizsargā gan strādājošos, gan bērnus, gan pašus vecākos, gan ģimenes, gan invalīdus, gan mantiniekus, gan darba devējus, gan darba ņēmējus, tomēr tā ir tikai neliela daļiņa no tā, kam būtu jābūt tiesiskā valstī.
…