Tiesneša tiesiskais statuss un profesijas atspoguļojums sabiedrībai

Galvenā tiesneša prasme ir būt objektīvam. Tiesnesim tiesas sēdēs ir jāvelta vienāda uzmanība lietā iesaistītām pusēm un jāizturas pret tām ar cieņu. Tiesnešiem ir jāspēj būt neitrāliem un tomēr uzklausīt, ļaujot dalībniekiem izteikties, nenorādot uz viņu trūkumiem vai kļūdām. Lai risinātu dažādus ētikas jautājumus, noteiktu vispār pieņemamas darba un ētikas normas, 1995. gada 20. aprīlī Latvijas tiesnešu biedrība, konferencē, ir pieņēmusi Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu, kas sastāv no pieciem kanoniem . Par šī kodeksa pārkāpumiem nav noteikta juridiskā atbildība, tomēr tie ir noteikti par saistošiem. Tās ir vispārpieņemtas normas, kas tiesnešiem būtu jāievēro. Tie ļauj arī labāk izprast tiesnešu statusu, lomu un vietu valsts mehānismā. Tāpat ir izveidota Tiesnešu ētikas komisija, kā jauna tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tiesnešu ētikas komisijas pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas.
Nobeigumā vēlos citēt A. Guļāna vārdus, kas vēlreiz apliecina izglītības nozīmību: ”Runājot par tiesu neatkarību, es gribu vēlreiz atgriezties pie tiesnešu profesionalitātes, jo tikai augsti profesionāls, zinošs un gudrs tiesnesis būs autoritāte un spēs pieņemt pareizus un patstāvīgus lēmumus.”
…