Aprūpes plāns ķirurģijā

Secinājumi un ieteikumi turpmākai aprūpei:
Intervējot pacientu, pielietoju prasmes ko esmu apguvusi teorētiski apmācību laikā. Teorētiskās zināšanas noderēja pacientu apmācībā, saskarsmē ar tiem un to aprūpē pirms un pēc operācijām. Izvērtēju iegūtos datus, pacienta uzvedību un veidoju aprūpes plānu un apmācību kursu konkrētajam pacientam.
Sāpju diagnostikā pielietoju jautājumus par sāpju skalu no0 līdz 4ballēm. Intervējot pacientu ņēmu vērā ne tikai pacienta verbālās atbildes, bet vērtēju arī neverbālos žestus un mīmiku.
Nosakot pacienta esošās un potenciālās aprūpes problēmas pielietoju kritiskās domāšanas elementus. Plānojot pacienta aprūpi, centos paredzēt iespējamos riskus un novērst tos, jau aprūpes sākumā –infekcijas risks. Intervijas laikā pacienta izvirzītās aprūpes problēmas sakrita ar manām, jo tika kopīgi izrunātas. No pacienta iegūtā informācija bija pietiekoša, lai veiktu aprūpi un sastādītu aprūpes plānu. Ar pacientu bija viegli kontaktēt, labprāt sarunājās un bija atsaucīgs, aktīvi iesaistījās aprūpes procesā.
Apmācot pacientu, noskaidroju tieši to, kas pacientam nav skaidrs,kopā visu izrunājām. Zināšanu trūkumu labojām – konkrētajam pacientam svarīgākais turpmākais rehabilitācijas process.
Veicot aprūpes procesu, izmantoju iemaņas un zināšanas, kuras esmu apguvusi studējot. Sapratu, ka aprūpes plāns palīdz nodrošināt individuālu pieeju pacientam un mērķtiecīgi plānot aprūpi.
Dokumentējot aprūpes procesu, sapratu, ka boligāti jāuzklausa pacienta viedokli parpro blēmām, kuras visvairāk satrauc viņu, lai iegūtu maksimāli pozitīvu rezultātu.
Pacientam tika sasniegti labi aprūpes rezultāti, tātad bija laba sadarbība starp pacientu un medicīnas personālu.

…