Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:858929
 
Evaluation:
Published: 03.08.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 17 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  VEĢETĀCIJA    5
1.2.  Metodika    5
2.  ZĀLES STĀVA POSMKĀJI    13
2.1.  Ievākšanas metodika    13
2.2.  Parauglaukumā ievāktā materiāla analīze    13
2.2.1.  Trofisko grupu raksturojums    16
2.2.2.  Taksonomisko grupu ekoloģiskais raksturojums    16
2.2.3.  Dominējošas posmkāju grupas    21
3.  EPIGEISKIE POSMKĀJI    23
3.1.  Ievākšanas metodes    23
3.2.  Parauglaukumā ievāktā materiāla analīze    24
4.  AUGSNES MEZOFAUNA    28
4.1.  Ievākšanas metodika un darba gaita    28
4.2.  Parauglaukumā ievāktā materiāla analīze    29
4.4.  Galvenās grupas un to ekoloģiskais raksturojums    30
5.  AUGSNES MAKROFAUNA    35
5.1.  Ievākšanas metodes un darba gaita    35
5.2.  Parauglaukumos ievāktā materiāla analīze    36
5.3.  Galvenās grupas un to ekoloģiskais raksturojums    38
6.  INDUSTRIĀLĀ PIESĀRŅOJUMA IETEKMES RAKSTUROJUMS    43
6.1.  Augsnes pH izmaiņas    43
6.2.  Veģetācijas izmaiņas    44
6.3.  Zāles stāva posmkāju skaita izmaiņas    46
6.4.  Epigeisko posmkāju skaita izmaiņas    49
6.5.  Augsnes mezofaunas skaita izmaiņas    55
6.6.  Augsnes makrofaunas skaita izmaiņas    56
7.  KOPSAVILKUMS    57
  SECINĀJUMI    58
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    59
Extract

7. KOPSAVILKUMS
Bijušās dolomīta pārstrādes rūpnīcas ietekme uz meža ekosistēmas komponentiem ir būtiska, jo radītais piesārņojums (kalcijs un kaļķis), ietekmē gan bioloģisko daudzveidību, gan indivīdu skaitu. Palielinoties attālumam no piesārņojuma avota, palielinās indivīdu skaits, mainās veģetācija.
Veģetācija ir viens no faktoriem, kas ietekmē augsnes pH un augsnes dzīvnieku bioloģisko daudzveidību. Parauglaukumos, kuri atradās tuvāk piesārņojuma avotam, tika konstatēta lielāka veģetācijas daudzveidība. Kā viens no iemesliem ir kaļķa paaugstināts daudzums augsnē, kurš ir labvēlīgs augu aušanai, tas uzlabo augsnes struktūru un atbrīvo barības vielas zālaugiem pieejamā formā. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar literatūras datiem, ir sakritība, jo tā pat kā literatūras datos tiek minēts, ka augsnes, kuras ir kaļķotas ir ar augiem bagātākas. Līdz ar to palielinās arī augsnes dzīvnieku daudzveidība, bet samazinās tādu indivīdu skaits, kā bruņērces un plēsīgās ērces. Kaļķotas augsnes ir bāziskākas par augsnēm, kuras netiek kaļķotas, taču mezofaunas dzīvniekiem kā ērcēm piemērotāka ir skābāka augsne.
Labākie piesārņojuma indikatori parauglaukumos ir lapu koki un pīlādži, jo to vislielākā daudzveidība tika fiksēta parauglaukumos, kuri atradās tiešā rūpnīcas tuvumā. Tie labāk aug bāziskā vidē, nekā sārmaina.
Lai analizētu piesārņojuma ietekmi, vislabāk sīkāk pētīt veģetāciju. Noskaidrot kāda veģetācija sastopama tiešā piesārņojuma tuvumā (kas atkarīga no piesārņojuma avota) , un kāda aug neitrālā vīdē, kuru nav ietekmējis piesārņojums. Sīkāk pētīt ne tikai veģetācijas sastāvu, bet arī to stāvokli, jo, piemēram, priede var augt gan nepiesārņotā, gan piesārņotā vidē, bet tikai sīkāk pētot skujas, var noskaidrot, cik labā stāvoklī tā ir. Var pētīt arī makrofaunu, mezofaunu, salīdzinot rezultātus ar kontroles parauglaukumu atšķirības būs saskatāmas. Bet vai tās būs pozitīvas vai negatīvas ir atkarīgs no piesārņojuma avota un attiecīgās sugas.

SECINĀJUMI
Lai noteiktu teritorijas biotopu, nepieciešams noteikt, aprakstīt un uzskaitīt teritorijā augošās augu sugas. Tieši veģetācija ir tā, kas raksturo teritorijas augsni, klimatu, temperatūru u. c. būtiskus apstākļus
Palielinoties attālumam no Saulkalnes dolomīta/kaļķakmens kalšanas kombināta, samazinās augsnes reakcija, kā arī novērojams mazāks satopamo sugu skaits, kā arī attiecīgie augi ir tipiskāki priežu mežam.
Makrofaunas īpatņu skaitu ietekmē ne tikai antropogēnais piesārņojums, bet arī klimatiskie apstākļi.
Posmkāju skaits palielinājās līdz ar attālumu no piesārņojuma avota un pH kļūstot skābākam tika novērots lielāks bruņērču skaits, nekā pie bāziskāka vai neitrāla pH, jo labvēlīgāka dzīvošanai ir vide ar skabāku vidi.
Ievācot paraugus bija karsts un sauss laiks, līdz ar to augsne bija samērā sausa, taču mezofaunas dzīvnieki negatīvi reaģē uz gaismu un sausumu. Palielinoties saules intensitātei, notiek straujāka augsnes izžūšana, kā rezultātā daļa no mezofaunas dzīvniekiem aiziet bojā;
Saulkalnes dolomīta/ kaļķakmens malšans kombināts ir ietekmējis apkārtējos biotopus. Notikusi augsnes bagātināšanas ar Ca savienojumiem, līdz ar to notikusi augu sugu nomaiņa.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register