Kopsavilkums
Autors prakses laikā, iepazīstoties tiesu izpildītāju pienākumiem un šo pienākumu izpildi regulējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem, izdarīja vairākus ļoti būtiskus secinājumus, no kuriem daļa ir uzskaitīta šajā prakses atskaitē.
Autors secināja, ka likumdevējs papildinot Civilprocesa likuma 552.1 pantu ar sesto daļu, kura paredz izpildu lietas ievešanas aizliegumu pret personu, kurai ir pasludināts maksātnespējas process, tajā ir noteicis pārāk plašu normas saturisko tvērumu.Pēc autora domām, minētā norma būtu sašaurināma, nosakot, ka tiesu izpildītājs neieved izpildu lietu par ar tādiem nolēmumiem, kuri ir vērsti uz tādu maksājumu saistību izpildi, kuras ir nodibinātas jau pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Autors secināja, ka Civilprocesa likuma 555. pantu pirmās daļas 3. teikumā sniegtais uzskaitījums ar izņēmumiem, kad tiesu izpildītājam nav jāsūta paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu, nav izsmeļošs. Pēc autora domām, Civilprocesa likuma 555. panta pirmās daļas 3. teikums būtu papildināms, nosakot, ka tiesu izpildītājs šādu paziņojumu nesūta arī tādā gadījumā, ja tiesas nolēmuma labprātīga izpilde nav iespējama.
Autors secināja, ka kreditora tiesības vērst piedziņu uz ieķīlāto īpašumu ir daļa no Satversmes 105. pantā nostiprināto pamattiesību garantijām. Prakses laikā autors secināja, ka tiesu izpildītājam ir tiesības vērst piedziņu arī uz trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu, ja šāds īpašums ir ieķīlāts konkrēto saistību nodrošināšanai.
Prakses laikā autors secināja, ka izpildot lēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, tiesu izpildītājam ir jāvadās ne tikai pēc tiesas lēmuma nolemjošās daļas, kura mēdz būt neprecīzi noformulēta, bet arī pēc tā ar kādām normām tiesa ir pamatojusi savu lēmumu. Ja tiesas lēmums ir pamatots ar Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktu, saistību izpilde ir realizējama atsavinot tikai parādnieka ieķīlāto nekustamo īpašumu.
…
