Situācijas apraksts
1.situācija
Ir rīts. Grupā sākusies RN, audzinātāja ir viena ķopā ar 17 bērniem, aukles nav, jo viņa ir saslimusi. Kāda meitene, brīdina audzinātāju, ka dosies uz tualeti. Pēc brītiņa vēl viena dara līdzīgi. Meitenes aiziet, RN turpinās. Pēc laika, audzinātāja pamana, ka meitenes kavējas par ilgu, kad dodas pārbaudīt, kas noticis, redz, ka meitenes nav vis tualetē, kā bija runājušas, bet gan garderobē, krāmējas pa citu bērnu skapjiem. Vēlāk atklājās, teju visiem grupas bērniem ir vai nu kaut kas pazudis vai sabojāts. Meitenes mudīgi centās novelt vainu viena uz otru. Citi bērni nekavējoties sāka saukt viņas par zaglēm. Situācija tiešām bija nepatīkama un pedagogam ļoti sarežģīta.
Skolotāja darbība.
Vispirms skolotāja jautāja vai meitenes tiešām ir to darījuša. Tad lūdza visas bez atļaujas paņemtās lietas atdot īpašniekiem un atvainoties visiem bērniem.
Vēlāk, kad situācija nedaudz norimās, audzinātāja aicināja abas meitenes uz pārrunām, jautājot par to – vai tev būtu patīkami, ja kāds ņemtu bez atļaujas tavas mantas un bojātu tās? Meitenes atbildēja, ka viņām tas būtu nepatīkami. Audzinātāja stāstīja par „zelta likumu” – nedari otram to, ko tu negrib, lai dara tev. Situāciju sarežģī fakts, ka abām šīm meitenēm šī nebija pirmā reize, tāpēc audzinātāja runāja par to, ka pieaugušo pasaulē šādās situācijās tiek saukta policija.
Audzinātāja uzskatīja, ka šādā situācijā ir jāaicina vecāki uz sadarbību, lai kopīgiem spēkiem mainītu to.
Darbības teorētiskā analīze
Klīniskā psiholoģe Vita Kalniņa atzīst, ka "Zagšana ir diezgan bieži sastopama, un ne jau tikai nelabvēlīgās ģimenēs. Arī labi situētās un inteliģentās, kur vecākiem tiešām rūp sava bērna labklājība. Tādēļ zagšana ir jāuzskata nevis par iekārotās mantas iegūšanas veidu, bet gan biežāk kā signāls, ka kaut kas nav kārtībā ģimenē,"
Ja zagšana atkārtojas, tajā pašā laikā ir iespējams izdalīt galvenos zagšanas cēloņus, kas lielākoties ir neapzināti. Viens no tiem ir vecāku uzmanības pievēršana, jo pēc zagšanas fakta konstatēšanas viņi bērnam pievērš vairāk uzmanības runājoties un analizējot. Šādos gadījumos vecāki vairāk analizē arī savu rīcību, vai viņi ir pietiekami pievērsušies bērnam. Pie biežākajiem iemesliem jāpieskaita jau minētā "draudzības pirkšana" un arī vēlēšanās pamēģināt, lai gūtu piedzīvojuma sajūtu, reti kad ir svarīga pati manta.
Viņa arī skaidro, ka bērni vecumā līdz sešiem septiņiem gadiem tā īsti pat neapzinās, ko nozīmē zagšana, un tas viņiem nešķiet nekas ārkārtējs. Tikai pēc šī vecuma bērniem veidojas taisnīguma izjūta.( http://www.diena.lv/arhivs/mans-berns-zog-12010630)
Tomēr, kā savā darbā uzsver Tomass Likona, bērns nevar pāriet nākamajā morālās attīstības stadijā veiksmīgi, ja viņš netiks virzīts no pieaugušā puses (Likona)
…
