-
Prakses atskaite Rīgas Domes finanšu departamentā
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Latvijas Republikas budžeta sistēma, budžeta ieņēmumi un izdevumi | 4 |
1.2. | Valsts kopbudžeta izdevumi | 4 |
1.3. | kopbudžeta ieņēmumi | 7 |
2. | Iestādes loma LR budžeta sistēmā | 10 |
3. | RĪGAS PAŠVALDĪBAS VĒSTURE | 12 |
4. | Iestādes struktūra, darbības uzdevumi un veicamās funkcijas | 14 |
4.1. | RĪGAS DOMES STRUKTŪRA | 15 |
4.1.1. | DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS | 17 |
4.1.2. | DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI | 17 |
4.1.3. | RĪGAS PILSĒTAS IZPILDDIREKTORS | 17 |
4.1.4. | RĪGAS DOMES PREZIDIJS | 19 |
4.2. | RĪGAS DOMES KOMITEJU GALVENĀS FUNKCIJAS | 20 |
4.2.1. | DROŠĪBAS UN KĀRTĪBAS JAUTĀJUMU KOMITEJA | 20 |
4.2.2. | FINANSU KOMITEJA | 20 |
4.2.3. | IZGLĪTĪBAS, JAUNATNES LIETU UN SPORTA KOMITEJA | 21 |
4.2.4. | KOMUNĀLO UN DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU KOMITEJA | 22 |
4.2.5. | KULTŪRAS, MĀKSLAS UN RELIĢIJAS LIETU KOMITEJA | 23 |
4.2.6. | PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS KOMITEJA | 24 |
4.2.7. | PILSĒTAS ĪPAŠUMA UN PRIVATIZĀCIJAS LIETU KOMITEJA | 24 |
4.2.8. | SATIKSMES UN TRANSPORTA LIETU KOMITEJA | 25 |
4.2.9. | SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJA | 25 |
4.2.10. | VIDES KOMITEJA | 26 |
4.3. | PAŠVALDĪBU KOMPETENCĒ ESOŠĀS FUNKCIJAS | 27 |
4.4.1. | Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes loma nodokļa administrēšanas procesā | 31 |
4.4.2. | Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes perspektīvais darbs laika periodam 2001.g - 2004.g | 32 |
4.5. | Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sektora paveiktais darbs 2000.gadā | 35 |
4.5.1. | Informācija par 2000. gada l.pusgada algas nodokļa pārskatu analīzi | 38 |
5. | Iestādes finansu plāns, izdevuma tāme. Iestādes budžeta veidošana, ieņēmumi un izdevumi, to veidi un nozīme | 40 |
5.1. | Rīgas pilsētas konsolidētais budžets 2001 un 2002.gadam | 40 |
5.2. | Rīgas pilsētas 2001 un 2002.gada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi | 42 |
6. | Grāmatvedības darba organizācija budžeta iestādē. Grāmatvedības bilance, kontu plāns un tā pielietojums | 45 |
6.1. | Grāmatvedības darba organizācijas principi Rīgas domē | 45 |
6.2. | Kontu plāns Rīgas domes centrālajā grāmatvedībā | 47 |
6.2.1. | AKTĪVS | 47 |
6.2.2. | PASĪVS | 48 |
6.3. | Pašvaldību budžeta kopsavilkuma bilance uz 2000. gada 31.decembri | 50 |
7. | Grāmatvedības dokumenti un to reģistri, to veidi. Lietvedība iestādē | 52 |
7.1. | Svarīgākie grāmatvedības dokumentu veidi | 52 |
8. | Iestādes ieņēmumu un izdevumu un galveno saimniecisko operāciju veidi un uzskaite | 53 |
8.1 | Operāciju konti | 53 |
9. | Nodokļu likumdošanas pielietošana iestādē | 56 |
9.1. | Kopējais darbinieku skaits struktūrvienībās | 56 |
9.1.1. | Iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaite iestādē | 56 |
9.1.2. | Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 57 |
9.1.3. | Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana Rīgas dom | 57 |
10. | Iestādes 2001. gada finanšu plāna izpilde un perspektīvā budžeta sastādīšana | 59 |
Secinājumi un priekšlikumi | 60 |
1. Latvijas Republikas budžeta sistēma, budžeta ieņēmumi un izdevumi.
Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tās rīcībā ir jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar Valsts budžeta starpību. Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu, izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam. Parasti šis periods ir viens gads. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana.
Valsts budžeta īpatnība ir tā, ka izsniegtie naudas līdzekļi nav jāatmaksā. Turklāt valdība valsts finanses izmanto kā līdzekli fiskālās politikas realizācijai makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Latvijā ir izveidota šāda budžeta sistēma. Kopbudžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām:
• Valsts budžeta
• Pašvaldību budžeta
Tas nozīmē, ka bez Valsts budžeta pastāv arī zemāka līmeņa - vietējo pašvaldību - pilsētu, rajonu, pagastu - budžeti.
Savukārt Valsts budžets un pašvaldību budžeti ietver pamatbudžetu un speciālo budžetu.
Ar Valsts kopbudžetu saprot visu veidu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un izdevumu uzskaitījumu. Tā galvenā sastāvdaļa ir pamatbudžets. To veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, kuri paredzēti šādu izdevumu segšanai:
• vispārējo izdevumu segšanai, kas nav domāti īpašiem mērķiem;
• valsts aizņēmumiem;
• izdevumi valsts parāda apkalpošanai;
• valsts garantiju un galvojumu saistībām u.c.
Otra ne mazāk svarīga kopbudžeta daļa ir speciālais budžets. To veido īpaši paredzēti ieņēmumi un šie līdzekļi ir izmantojami atbilstoši īpaši paredzētiem izdevumiem. Galvenie no tiem ir šādi:
• mērķa dāvinājumi un dotācijas;
• budžeta institūciju maksas pakalpojumi
1.2. Valsts kopbudžeta izdevumi
Valsts izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.
Valsts izdevumi tiek paredzēti, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar koplietošanas precēm un pakalpojumiem. Tā ir valsts aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, iedzīvotāju tiesību aizsardzība, kultūra u.c. Tās ir preces un pakalpojumi, kurus nav ieinteresēts ražot un piedāvāt tirgū privātais sektors, kura interesēs ir apmierināt tikai maksātspējīgo iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ valstij ir jāpalīdz maznodrošinātajiem slāņiem. Valsts uzdevums ir uzlabot sabiedrisko labklājību kopumā un apmierināt visu cilvēku vajadzības. Lai veiktu šo uzdevumu, valstij ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi.
2000. gadā kopbudžeta izdevumi tāpat kā ieņēmumi palielinājās krietni lēnākos tempos nekā IKP apjoms, tāpēc kopējie izdevumi sastādīja tikai 40,2% no IKP pretstatā 44,8% 1999. gadā (skatīt 1. grafiku).
2. Iestādes loma LR budžeta sistēmā
Valsts kopbudžeta ietvaros tiek veidoti arī pašvaldību naudas līdzekļi. Tie ietver visus pašvaldību, kā arī to institūciju iekasētos jeb saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības izlieto konkrētiem mērķiem. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, zemes nodoklis, noteikts procents no akcīzes nodokļa, vietējās nodevas, Valsts budžeta dotācijas noteiktu programmu izpildei un pārdalītie līdzekļi teritoriju ekonomiskās izlīdzināšanas fondā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir viens no lielākajiem pašvaldību budžeta ieņēmumu veidošanas avotiem.
Valsts ir izveidojusi papildu nodokļu ieņēmumu avotus, no alkohola un tabakas tirdzniecības ieņēmumiem speciālajā budžetā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi un to iestāžu finansēšanu, kā arī no degvielas akcīzes nodokļa, lai uzturētu kārtībā valsts un pašvaldību autoceļus un nodrošinātu dotācijas nerentablajos pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā lauku apvidū.
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim. Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējo valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Valsts budžeta apropriācijas piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un ievērojot budžeta likuma prasības. Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.
Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējo valsts budžeta likumā galvenajiem budžeta izpildītājiem noteiktos apjomus un maksas pakalpojumu ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai kā pastāvīgu apropriāciju vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.
Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:
• netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā;
• izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas;
• pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, kad stājas spēka gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu;
• tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana.
Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru. Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts budžeta finansētu institūciju ieņēmumu un izdevumu plānošanas, uzskaites un grāmatvedības pārskatu sniegšanas jomā.
…
Satura rādītājs 2 1. Latvijas Republikas budžeta sistēma, budžeta ieņēmumi un izdevumi. 4 1.2. Valsts kopbudžeta izdevumi 4 1.3. kopbudžeta ieņēmumi 7 2. Iestādes loma LR budžeta sistēmā 10 3. RĪGAS PAŠVALDĪBAS VĒSTURE 12 4. Iestādes struktūra, darbības uzdevumi un veicamās funkcijas 14 4.1. RĪGAS DOMES STRUKTŪRA 15 4.1.1. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS: 17 4.1.2. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI: 17 4.1.3. RĪGAS PILSĒTAS IZPILDDIREKTORS 17 4.1.4. RĪGAS DOMES PREZIDIJS: 19 4.2. RĪGAS DOMES KOMITEJU GALVENĀS FUNKCIJAS: 20 4.2.1. DROŠĪBAS UN KĀRTĪBAS JAUTĀJUMU KOMITEJA 20 4.2.2. FINANSU KOMITEJA 20 4.2.3. IZGLĪTĪBAS, JAUNATNES LIETU UN SPORTA KOMITEJA 21 4.2.4. KOMUNĀLO UN DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU KOMITEJA 22 4.2.5. KULTŪRAS, MĀKSLAS UN RELIĢIJAS LIETU KOMITEJA 23 4.2.6. PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS KOMITEJA 24 4.2.7. PILSĒTAS ĪPAŠUMA UN PRIVATIZĀCIJAS LIETU KOMITEJA 24 4.2.8. SATIKSMES UN TRANSPORTA LIETU KOMITEJA 25 4.2.9. SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJA 25 4.2.10. VIDES KOMITEJA 26 4.3. PAŠVALDĪBU KOMPETENCĒ ESOŠĀS FUNKCIJAS. 27 4.4. FINANSU DEPARTAMENTS 30 4.4.1. Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes loma nodokļa administrēšanas procesā 31 4.4.2. Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes perspektīvais darbs laika periodam 2001.g - 2004.g 32 4.5. Rīgas domes Finansu departamenta Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sektora paveiktais darbs 2000.gadā 35 4.5.1. Informācija par 2000. gada l.pusgada algas nodokļa pārskatu analīzi 38 5. Iestādes finansu plāns, izdevuma tāme. Iestādes budžeta veidošana, ieņēmumi un izdevumi, to veidi un nozīme. 40 5.1. Rīgas pilsētas konsolidētais budžets 2001 un 2002.gadam 40 5.2. Rīgas pilsētas 2001 un 2002.gada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 42 6. Grāmatvedības darba organizācija budžeta iestādē. Grāmatvedības bilance, kontu plāns un tā pielietojums. 45 6.1. Grāmatvedības darba organizācijas principi Rīgas domē 45 6.2 Kontu plāns Rīgas domes centrālajā grāmatvedībā 47 6.2.1. AKTĪVS 47 6.2.2. PASĪVS 48 6.3. Pašvaldību budžeta kopsavilkuma bilance uz 2000. gada 31. decembri 50 7. Grāmatvedības dokumenti un to reģistri, to veidi. Lietvedība iestādē 52 7.1. Svarīgākie grāmatvedības dokumentu veidi: 52 8. Iestādes ieņēmumu un izdevumu un galveno saimniecisko operāciju veidi un uzskaite 53 8.1.Operāciju konti 53 9. Nodokļu likumdošanas pielietošana iestādē 56 9.1. Kopējais darbinieku skaits struktūrvienībās 56 9.1.1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaite iestādē 56 9.1.2. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 57 9.1.3. Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana Rīgas domē 57 10. Iestādes 2001. gada finanšu plāna izpilde un perspektīvā budžeta sastādīšana 59 Secinājumi un priekšlikumi 60
- Prakse DnB NORD Bankā
- Prakses atskaite Rīgas Domes finanšu departamentā
- SIA "Gold"
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Atskaite saimniekošanas mācībā maizes ceptuvē
Practice Reports for university29
-
Prakses atskaite. SIA "Elektro Gaisma"
Practice Reports for university36
-
Prakses atskaite VID
Practice Reports for university9
-
Prakses pārskats a/s "Parex banka"
Practice Reports for university33
-
Prakses pārskats SIA "Creditreform Latvija"
Practice Reports for university31