Secinājums.
Sarunā ar skolotāju noskaidrojās, ka skolēnu individuālo vajadzību noskaidrošanai skolotāja izmanto pārbaudes darbus, kā arī tās atklājas diskusiju veidā, mācību procesa laikā. Sākumskolas skolēnu vecuma posma īpatnība ir tā, ka skolēni ir bez aizspriedumiem un atklāti.
Veicot savu prakses uzdevumu, vērojot mācību procesus skolā, esmu nākusi pie atziņas, ka valsts mērogā ir prasības pedagogiem nodrošināt mācību procesus pēc jaunās kompetenču pieejas, bet valsts nav nodrošinājusi skolas, gan ar aprīkojumu, gan nav radīta atbilstoša vide, lai spētu vadīt mācību stundas pēc jaunajām prasībām. Piemēram manis vērotā klase nav aprīkota ar interaktīvo tāfeli, ar kuru varētu radoši strādāt izmantojot soma.lv piedāvātās IT tehnoloģiju iespējas. Tāpat manas klases telpa ir ļoti maza, bet skolēni ir daudz, tādējādi samazinot klasē skābekļa daudzumu, kas ļauj bērnam būt mundram. Arī skolotājam bezgaisa telpā ir grūti strādāt, grūti domāt, tāpat, kā skolēniem, nāk miegs. Patstāvīgi turēt klasē vaļā logu arī ir veselībai kaitīgi, var saaukstēties, vai sapūst bērniem muguras. Stundu traucē, blakus klasē notiekošā mūzikas stunda, kuru labi var dzirdēt.
Novēroju, ka dienas sākumā skolēni ir mierīgi un attapīgi, bet uz dienas beigām, jau pēc trešās mācību stundas, pirms pusdienām skolēni ir nepacietīgi, nevar sagaidīt pusdienas, bet pēc pusdienām, viņi ir saguruši, nespēj koncentrēties un vairs tik labi stundās nestrādā.
Novēroju, ka skolotājiem būtu nepieciešama profesionālā pilnveide. Prakses laikā netiku novērojusi, ka skolotāja tiktu uzstādījusi stundas mērķi un iepazīstinājusi skolēnus ar sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī saņemtu atgriezenisko saiti. Ne visās stundās redzēju skolēncentrētu pieeju mācību procesa vadībā.
…
